Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 13301 - 13310 no 33899 24417-0 Ko Dievam es sariebu, Ko savai māmiņai? Pašu piektu vakariņu Noņem manu vainadziņu. 24418-0 Ko, māsiņa, tu nu raudi Vaira sava vaiņadziņa? Pati gāji tautiņâs, Arajiņa gribedama. 24419-0 Ko tautàm grēka dara Mans vizuļu vaiņadziņš? Ne tas tautu biržu līda, Ne ozolu darinaja. 24420-0 Ko, tautieti, tu raudaji? Tāds tu biji, tāds paliki; Es raudaju, man bij žēl, Man noņēma vaiņadziņu. 24421-0 Krīt zemê kļava lapa, Krīt dziļê ūdenê; Krīt zemê vaiņadziņš, Krīt nelieša rociņê. 24422-0 Kupla liepa, zemu zari, Cauri līdu raudadama: Ciema puiši bāleliņi Noņem manu vainadziņu. 24423-0 Labak savu vainadziņu Ap celmiņu apdauziju, Ne devusi nosaņemt Slinkam tēva dēliņam. 24424-0 Lai bij žēl, ka bij žēl, Žēl bij sava vainadziņa! Te uzliku, te noņēma, Ne cik ilgi nevalkaju. Kad bāliņi to zinatu, Tad tik dārgi nemaksatu. 24425-0 Lieli vēji nolauzuši Pura bērza galotniti; Lielas tautas noņēmuši Māsiņai vaiņadziņu. 24426-1 Vējš nolauza līgodams Pura bērza galotniti; Dievs noņēma mīledams Sērdienites vaiņadziņu. Rezultāti: 13301 - 13310 no 33899
|