Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 13161 - 13170 no 33899 24350-1 Sarkans manis vainadziņš, Kà sarkana rožu lapa; Tautu dēla sirdi spieda, Tas neļāva savalkàt. 24351-2 Pērn es pirku vainadziņu, Šogad vairs nevalkaju; Brāļi galvas vien grozija, Dārgu naudu izdevuši. 24351-1 Ai, skaistais vainadziņ, Te nopirka, te noņēma; Tik manam bāliņam Kà naudiņas devumiņš. 24351-5 Te nopirka, te noņēma Manu skaistu vaiņadziņu; Brāļi galvas vien grozija, Dārgu naudu nodevuši. 24351-3 Pērngad pirku vainadziņu, Šogad vaira nevalkaju; Tēvs, māmiņa gauži raud Dārgas naudas devumiņu. 24351-4 Pircin pirku vainadziņu, Dievs i zina, cik valkaju; Brālis galvu nogrozija, Man naudiņu rēķinot. 24351-0 Vai, manu vaiņadziņu, Te nopirka, te noņēma! Brāļi galvu nogrozija, Dārgu naudu izdevuši. 24352-5 Vaiņak, munu vaiņaeciņ, Te nuopyrka, te nuoņèma; Kou bàeliņi zinájuši, Na noudiņas natàrátu. 24352-2 Vaiji, manu vainadziņu, Te nopirku, te noņēma! Kaut bāliņi zinajuši, I naudiņas netēretu. 24352-3 Manu skaistu vainadziņu, Te nopirku, te atņēma! Būt' es to zinajuse, Nebūt' naudas tērejusi. Rezultāti: 13161 - 13170 no 33899
|