Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 12901 - 12910 no 33899 24228-0 Es sēdeju pie galdiņa, Man galdiņš piedereja, Man galdiņš piedereja, Ikam māsa vaiņagâ. 24229-0 Es tautieša neraudatu, Kaut karâi aizveduši: Kad zied puķes, maraniņas, Es novītu vainadziņu. 24230-0 Es vidû, es vidû Ar to rožu vainadziņu, Visapkārt bāleliņi Ar tērauda zobeniņu. 24231-0 Gāju, gāju to celiņu Stāvedama, domadama: Tâi celiņa galiņâi Noņems manu vainadziņu. 24232-0 Galvu manu sukajiet, Matu manu nepiniet, Lai stāveja mani mati Ar māmiņas pinumiņu. 24233-0 Gludu, gludu galviņu Sagludinaju, Uzliku vizuļu Vainadziņu, Uzkāpu augstâ Kalniņâ. 24234-0 Kam, bāliņ, tu apņēmi Bez vaiņaga līgaviņu (t. i. atraitni) ? Būt' jel ņēmis ciema meitu Ar to zīļu vainadziņu. 24235-0 Kas bij man par lielu lusti, Brāļa sievas sagaidìt; Atved brālis līgaviņu Vītol' zaru vaiņadziņu. 24236-0 Kas kait man nedzīvot, Vainadziņa nenesàt; Vaiņagâ dārga nauda, Viegli soļi staigajot. 24237-0 Kas man kait nedzīvot, Vaiņadziņu nevalkàt! Dzīvoj' zīles vieglumiņu, Ābels ziedu baltumiņu. Rezultāti: 12901 - 12910 no 33899
|