Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Katalogs > ... > Izdevas un brūtes vešana. > Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
Rezultāti: 12071 - 12080 no 33899 23743-0 Es gan zinu, vedekliņa, Tavu gudru padomiņu: Mājâ mani nicinaja, Ciemâ teica bāliņam. 23744-0 Es gudraka, brāleliņ, Ne kà tava līgaviņa: Drīz otram kreklu cēļu, Drīz jautaju valodiņu. 23745-0 Es izdzirdu guledama: Buka, buka rībejàs. Manas pašas vedekliņas, Cita kūla, cita mala. 23746-0 Es izgāju dižu mežu, Nedzirdeju dzeguzites; Man deviņas jauņuvites, Nedzirdeju mātes vārdu. 23747-0 Es pazinu tàs pēdiņas, Ko staigaju tautiņâs: Īsi soļi, dziļas pēdas, Pilnas baltu asariņu. 23748-0 Es stādiju vītoliņu Bāleliņa pagalmâ; Tur bij labs laiskai māršai Launadziņu pagulèt. 23749-0 Es to tautu nebēdaju, Staigaj' dores klauvedama: Ne tie man maizes deva, Ne mazai galvu pina. 23750-0 Es tev saku, man' māsiņa, Te tev grīna dzīvošana: Lieli, mazi, veci, jauni, Visi greizi raudzijàs. 23751-0 Es cereju kalnu kāpt, Pret sauliti raudzities; Es cereju zeltu nest, Sudrabiņu niecinàt. Nu bij man vaŗu nest, Klausìt svešu māmuliti. 23752-0 Gan gribeja ietaliņa No ietaļas vieglas dienas; Vēl nebija vieglas dienas Pašai dēla māmiņai. Rezultāti: 12071 - 12080 no 33899
|