13730-37
Tec, bērit, šņaukadams,
Līdz tautieša nama duru.
Ne pie vārtu nepiebrauca,
Nāk māsiņa raudadama.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunai,
Ka māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva manâ rokâ,
Mans tērauda zobeniņš;
Tik es vien apdomaju,
Kas māsai maizes dos.

13730-11
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dzird' tautiņas nicinam.
Stāvi, muns kumeliņ,
Pie tautieša nama durvu.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Ka māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Tava galva, muna roka,
Muns tērauda zobintiņš;
Muns tērauda zobintiņš
Tavu galvu līdzinàs!

13730-31
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Vakarâi kājas āvi?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atnes manus zābaciņus.
- Nu atnesu zābaciņus,
Kur tu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atnes manu zobentiņu.
- Nu atnesu zobentiņu,
Kur nu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Apseglo kumeliņu.
- Apsegloju kumeliņu,
Kur nu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicà,
Atcel man platus vārtus.
- Nu atcēlu platus vārtus,
Kur tu jāsi, mans brāliti?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinot.

13730-13
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.

13730-30
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Kumeliņu seglodams?
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manu zīdautiņu!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu zīdautiņu.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manus krūzu svārkus!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu krūzu svārkus.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes cauņu cepuriti!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu cepuriti.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manu zobeniņu!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu zobeniņu.
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinam.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Tek māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Cel, māsiņ, platus vārtus,
Lai tek mans kumeliņš
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvim.
Tautiet šķelmi, nāc ārâ,
Lai es drusku parunaju:
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, manâ rokâ
Mans asais zobeniņš!
Mans asais zobeniņš
Noņems tavu cepuriti!

13730-12
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinot.

13730-7
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicaju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņâs.
- Ai, bāliņ, rūgta dzīve:
Rītâ rutki, launagâ,
Rītâ rutki, launagâ,
Vakarâi rudzenica;
Sviedrôs kreklu novalkaju,
Asarâs izveleju.
- Nāc tuvaki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacišu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!

13730-33
Man jajāj uz znotiņu,
Znotiņš māsas neierauga.
Znotiņ šķelmi, lien ārâ,
Nāc ar mani parunàt.
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj vilki neveletu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!

13730-22
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķê,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labak tevi blusas ēda,
Ne kà brāļa pārtadziņa.

13730-21
Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarâ kājas āvi?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētâ dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukâ, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Balts krekliņš mugurâ,
Cepta maize skapî bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņôs gabalôs,
Lai tautàm galda žēl,
Kà man savas māsas žēl.