Ciema gani satiekās un sadziedās.
Katalogs > ... > Gani un ganu dzīve. > Ciema gani satiekās un sadziedās.
29370-1 Laidiet šurpu, ciema gani, Te ir laba ganišana, Te ēd govis guledamas Baltajâ ābulâ. 29371-2 Dzeniet šurpu, ciema gani, Še ir laba ganišana, Še ziedeja div' kalniņi Sarkanaja ābuliņa. 29371-1 Dzeniet šur, ciema gani, Še ir laba ganišana, Še ziedeja āboliņš Deviņiem žuburiem. Govis ēda āboliņu, Pate viju vainadziņu. Nedzeniet, ciema gani, Nelaidišu ābolâ, Man pašai raibas govis Āboliņa ēdajiņas. 29371-0 Dzenat šurpu, ciema gani, Še ir laba ganišana, Še ziedeja āboliņš Deviņàm lapiņàm. 29371-3 Še laižat, ciema bērni, Še režana ganišana; Vienis pats ābuliņis Deiņàm lapiņàm. 29372-0 Es gribeju ganidama Ar māsiņu satikties; Jau es dzenu dzenamo, Viņa bēg bēgamo. 29373-0 Gauži tika klausities, Kad tie ciema gani nāca: Suņi rēja, vērši māva, Puiši nāca dziedadami. 29374-0 Ka tàs dzina ciemu meitas Uz tàm mūsu ganibàm? Vaj tàs dzina zāles dēļ, Vaj to mūsu puišu dēļ? Gan nedzina zāles dēļ, Dzina mūsu puišu dēļ. 29375-2 Kam tie tādi gani gana Mana lauka galiņâ? Brūnas govis, baltas aitas, Lepni paši ganitaji. 29375-0 Kam tie tādi gani gana Liela ceļa maliņâ? Raibas govis, balti vērši, Balta pati ganu meita.
|