No tēva saimes ļaudīm.
17657-0 Lai es iemu, kur iedama, Šìs zemites man nav žēl. Ši zemite, ši saulite, Šo ļautiņu vien nevaid. 17658-0 Nu tai mātes meitiņai Jaiet tautu rociņâ; Jauka bija uzskatìt, Vēl jaukaka valodiņa. 17659-2 Visa tēva saime raud, Kad es gāju tautiņâs. Vaj es tēva atslēdziņas Līdza vežu tautiņâs? 17659-1 Visa tēva saime raud, Kad es gāju tautiņâs. Neraudiet jūs, saimite, Neb es tēva atslēdziņa. 17659-7 Visi tēva suņi rēja, Kad es gāju tautiņâs. Nerejiet, tēva suņi, Vaj atzlēgu līdzi ņemu? 17659-0 Visa tēva saime raud, Kad es gāju tautinâs. Neraudat, tēva saime, Neb es tēva zemi ņēmu, Neb es tēva atslēdzinas Līdzi vezšu tautinâs; Te paliks tēva zeme, Tēva klētes atslēdzinas. 17659-5 Visi tēva kalpi raud, Kad es gāju tautinâs. Neraudiet, tēva kalpi, Neb atslēgu līdzi vedu. 17659-3 Visa tēva saime raud, Kad es gāju tautiņâs. Vaj tu traka raudadama, Vaj atslēgas līdzi ņēmu? Tik jau līdzi paņēmos Savu pūra atslēdziņu. 17659-4 Visa tēva saime rauda, Man ejot tautiņâs. Vaj es līdza aizvedišu Tēva klēšu atslēdziņas? 17659-6 Visi tēva kalpi rauda, Man ejoti tautiņâs. Neraudati, jūs, kalpiņi, Neba tēva klēti vedu.
|