Sedz krūtīs sakti; pušķojās zelta un sudraba rotas lietām; liek vaiņagu.
Katalogs > ... > Brūte vilcinādamās ģērbjas. > Sedz krūtīs sakti; pušķojās zelta un sudraba rotas lietām; liek vaiņagu.
17001-0 Ko līdz mani lieli radi, Ko bagati bāleniņi? Tapat mani tautas veda Bez sudraba gabalina. 17002-0 Koši zied atmatiņa Sīkajâs puķitês; Tà ziedès mūs' māsiņa Sīkajâi sudrabâ. 17003-0 Piecu brāļu māsa biju, Brūklenaju vainadziņš. Skatatiesi visi pieci, Vaj man skaisti piedereja. 17004-0 Pirc, tautiet, ko vajaga, Man saktites nevajaga: Man pašai mātes sakte, Mātes kakla dālderiši. 17005-2 Pogajies, tautu meita, Ar sudraba podziņàm, Lai nebāza mans bāliņš Saltas rokas azotê. 17005-4 Snorè mani, māmulite, Ar sudraba snoriņiem, Lai nevar tautu dēlis Roku šaut azotê. 17005-1 Kniepè mani, māmuliņa Ar sudraba kniepitèm, Lai tautiets neiebāž Saltas rokas azotê. 17005-0 Sedz, māmiņ, man krūtiņas Sīkajàm saktiņàm, Lai tas tautu neveiklits Nebāž roku azotê. 17005-3 Sedz, māmiņa, man krūtiņas Sīkajàm saktiņàm, Lai nevar ciema puiši Rokas iebāzt azotî. 17006-0 Spīdej' mana zelta sakta Caur deviņi glāžu logi; Tautiets mani pašu veda Caur devinas kunga valstis.
|