Brūte piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem.
Katalogs > ... > Brūtes izvadīšana no tēva mājām. > Brūte piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem.
17839-4 Ku', Laimit, tu stāveji, Ka' man jāja precinieki? Vidû brāļa pagalmin', Vērmelišu krūminâ. Vērmelèm sūri ziedi, Grūts mūžins tautinâs. 17839-2 Kur, Laìmeņ, tu stòvèji, Ka es gòju tauteņôs? Pi bazneicas duraveņu Jezupeņu kriùmeņâ. 17839-3 Kur, Laimite, tu stāveji, Kad es gāju tautiņâs? Vidû brāļa pagalmiņa Vērmelišu krūmiņâ. Vērmelèm sūra smaka,- Grūts mūžiņš tautiņâs. 17840-0 Laìmeņ, Laìmeņ, Ša tova gaška! Škir, Dìveņ, ceļi, Dúd lobu laìmu! 17841-0 Pastāv' vēl, man' māsiņa, Lūdz Laimiņu palīgâ! 17842-0 Nāc, Dieviņ, tu ar mani, Es iestāju garu ceļu; Ja tu pats nenākdams, Sūti savus eņģelišus. 17843-0 Nāc, Laimiņa, ar manim, Kad es jāšu tautiņâs; Pacel krēslu, pasēdini, Pašķir manas villainites; Pacel krēslu man, Laimiņa, Labajâ vietiņâ. 17844-0 Saulit, atsaplaiksnajies ? Vēl vakara pusitê; Ai, Laimiņa, atskaties, Man ejot tautiņâs. 17845-0 Šķir, Dieviņi, manu ceļu, Ārdi manu valudiņu, Es iestāju ar tautàmi Garajâsi valodâs. 17846-0 Šķir, Dieviņu, man celiņu, Dod laimiņu dzīvojot, Nu es iešu tâs tautâs, Kur ļautiņi nevēleja.
|