Vaiņaga nauda.
24322-8 Steidzies, mana māmuliņa, Ar valodu istabâ, Jau tautiņas naudu bēra Pāri manu augumiņu. 24322-2 Ko, brāliti, namâ raudi, Ka nenāci istabâ? Tautu dēls naudu skaita Par māsiņas vaiņadziņu. 24323-0 Ak, tu šķelmis tautu dēls, Sak' man lētu vainaciņu; Tavs kumeļš maksà simtu, Nevelk manu vainaciņu. 24323-1 Tautu dēlis, šķelmis, teica Lētu manu vaiņadziņu. Tavs kumeļis maksà simtu, Nesver manu vaiņadziņu. 24324-0 Ar naudiņu es piedzimu, Ar naudiņu nomirišu; Ar naudiņu lai noņēme Tautas manu vainadziņu. 24325-0 Dārgu, bāliņ' ij turiet Manu puķu vaiņadziņu, Vienu puķit' ij sakiet Simtu mārku maksajam. 24325-1 Turaties, bāleliņi, Pēc māsiņas vainaciņa; Vienu puķit' i sakat Simtu mārku maksajot. 24326-2 Jaunujam bròļeņam, Tam mòseņis vaìrók žàl: Raudódams naudu skaita Tautu golda gaļeņâ. 24326-5 Mazajam bāliņam, Tam māsiņas vairak žēl; Raudadamis naudu skaita Tautu galda galiņâ. 24326-3 Lai bij žēl, kam bij žēl, Žēl mazami brālitim: Skaita naudu, birst asaras Tautu galda galiņâ.
|