Laiks vest sievu!
13801-0 Jau es pats, ganidams, Ar meitiņu parunaju, Tēv' ar māti iestelleju Gatavâ valodâ. 13802-0 Kà, māmiņa, tev patìk, Man patīk abejadi: Ja tu vari viena malt, Es neņemšu līgaviņas. 13803-0 Kam, brāliti, zirgu pirki, Kam kamanas kaldinaji? Vaj tu biji nodomajis Tautu meitu vizinàt? 13804-1 Kam ta sēta kalniņâ? Sagšàm jumta istabiņa; No tàs sētas pārvedišu Brālitim līgaviņu. 13804-0 Kam ta sēta kalniņâ, Sagšàm jumta istabiņa? No tàs sētas, māmuļiņa, Pārved man līgaviņu. 13805-0 Laižu, laižu mātes vaļu, Edz, ko māte padarija: Māte dara brūnus svārkus, Tēvs šūn caunes cepurit'. 13806-0 Luste, mana laba luste Šoruden sievu jemt, Nu man treju brūni svārki, Duj' dzeltani kumeliņi. 13807-0 Maksajat, ciema puiši, Es jums sievas pā(r)vedišu; Daudz man labu nolūkotu, Man pašam nevajaga. 13808-0 Ne, bāliņi, tas nav tiesa, Ka vedisi līgaviņu: Ne tev arkla, ne kumeļa, Ne pats esi arajiņš. 13809-0 Nebūs nieka, neejot, Kumeliņa nejūdzot, Nenāks klātu tautu meita, Man sēdoti istabâ.
|