Dāvanas.
15545-4 Apsoliju tautiešam Vienus baltus pirkstainišus; Ko nu būs man nu darìt, Mātei pūra atslēdziņa. Dod, māmiņa, atslēdziņu, Ieš' pūriņu apraudzit. Vai, Dieviņ, ko darišu, Man māmiņa līdza nāk. Līdz iegāju klētiņê, Sāk suniši sīvi riet. Ej, māmiņa, paskaties, Ko suniši sīvi rej. Līdz māmiņa suņus skata, Man cimdiņi azotê. Še, tautieti, tie cimdiņi, Ganab gudri tie dabuti, Ganab gudri tie dabuti, Mans pirmais adijums. 15545-12 Tautiets man cimdus prasa, Pirmo nakti guledams. Kur man būs cimdus ņemt, Mātei pūra atslēdziņa. Nāc, māmiņa, klētiņâ, Iesim pūru pārcilàt! Līdz māmiņa pie durvim, Sāk suniši sīvi riet. Ej, māmiņa, paskatites, Ko tie tēva suņi rej. Kamēr māte suņus rāja, Man cimdiņi aizotê. Še, tautieti, tie cimdiņi, Gan ar' gudri tie dabuti, Gan ar' gudri tie dabuti, No māmiņas zagšus zagti. 15545-2 Apsoliju tautietim Baltus cimdus pierkstainišus. Jemš' atslēgu, ieš' klētê, Došu baltus pierkstainišus. Vai, Dieviņi, ko darišu, Jau māmiņa līdza nāca. Līdz iegāju klētiņâ, Sāk suniši sīvi riet. Ej, māmiņa, skatities, Ko suniši sīvi rēja. Līdz māmiņa skatijàs, Man cimdiņi azotê. Še, tautieti, tie cimdiņi, Gana gudri tie daboti, Gana gudri tie daboti Pa suniša rējumiņu. 15546-0 Bij auguse tautu meita Pa manam(i) prātiņam, Bij cimdiņus adijuse Pa manai rociņai. 15546-1 Bij auguse tautu meita, Bij uz mani domajuse, Bij cimdiņus adijuse Pa manai rociņai. 15547-0 Bij redzèt, kam bij žēl, Man rociņas nosalušas. Tautu meitai, tai bij žēl, Ta iedeva raibus cimdus. 15548-0 Dusmàm sviedu raibus cimdus Pašâ pūra dibinâ, Ka netika tam dēlam, Kam domaju daridama. 15549-0 Dusmàm sviedu linu kreklu Pašâ pūra dibinâ, Kam Dieviņš man nedeva Pēc prātiņa arajiņu. 15550-0 Es pazinu raibas cimdas Tautu dēla rocinâja; Tàs bij mana pūrinâja, Pašâ pūra dibenâja. Otru reizi vairs nedotu Mātei pūra atslēdzinas, Kad jēmuse neizdala Manas baltas villainites. 15551-0 Es savam tautiešam Rakstiņiem cimdus devu; Tautiets man par cimdiem Pirka zelta gredzentiņu.
|