Slinkums, kūtrība, nešķirība.
6907-0 Eim' kalnâi, eim' lejâi, Lētumiņu mekledama; Mana paša netikums Līdza vien vazajàs. 6908-0 Es būt laba malejiņa, Būt' man krietnis malditajs: Es būt' laba audejiņa, Būt paminu cilatajs. 6909-0 Es to daudzi nebēdaju, Ka māmiņa nebēdaja; Vilna stāv pūriņâ, Ciemâ teku villainites. 6910-0 Grūt' man bija kalnâ kāpt, Lēt' lejâ noejot; Grūt' man bija pašai iet, Lēti otru maldinàt. 6911-0 Gulu miegu, patrelleju, Man pūriņš piedarits: Cimdus ada Laimes māte, Kvēpi raksta villaniti. 6912-2 Kadēļ mani vīriņš pēra, Vaj es darba nedariju? Par gadiņu es savērpu Trīs mārciņas pakuliņu. 6912-0 Kalab mani vīriņš rāja, Vaj darbiņa nemāceju? Vaj spoliti nepievērpu Par trijàm nedeļàm? Vaj audekla nenoaudu Par trijiem gadiņiem. 6912-1 Aiz ko mani vīriņš kūla, Aiz matiem turedams? I par gadu nenoaužu Vienas pašas villainites. 6913-0 Kaunies kaunu, vaļeniece, Vaļâ vieni dzīvodama: Vairak čīksti, vairak vaidi, Ne kà darba strādataja. 6914-0 Laiska mani laisku sauca, Pati laiska pēdejà, Laiskas kurpes kājinâ, Laisku ziedu vaiņadzins.
|