Māte daždien arī sīva, bārga, bērnus mācīdama, rādama. Meita skund par māti.
Katalogs > > Māte daždien arī sīva, bārga, bērnus mācīdama, rādama. Meita skund par māti.
3280-1 Rāj, māmiņa, kul, māmiņa, Kamēr vari pievarèt; Tad tu vairs nenorāsi, Kad rīkstiti pušu laužu. 3280-0 Kam, māmiņa, ta(d) nerāji, Kad es biju rāšanâ? Ko, māmiņa, nu darisi, Nu rīkstiti pušu laužu. 3281-1 Kur, māmiņa, mani liksi, Kad es lieti nedereju? Apvelc man baltu kreklu, Cel pa logu saulitê. Saulitê sildišos, Ar puķiti spēlešos. 3281-0 Kur, māmiņa, mani liksi, Kad es lieti nedereju? Uzvelc man baltu kreklu, Cel aiz loga saulitê, Lai saņem tie ļautiņi, Kam vajaga cūkganiņa. 3282-0 Kur sīva bitite, salds medutiņis; Kur dzedra māmiņa, tikušas meitas. 3283-0 Laimei sūdzu raudadama, Ka man bārga māmuliņa; Man Laimiņa atbildeja: Vēl bārgaka sveša māte. 3284-0 Ļaužu, ļaužu es bērniņš Par māmiņas rājumiņu; Būtu ļaužu, vaj nebūtu, Būt' māmiņa nerājuse? 3285-1 Lieta bija, lieta būs, Kad māmiņa lietâ liks: Apaun manim baltas kājas, Izceļ mani saulitê. 3285-0 Lietâ būšu es, māmiņa, Ja tu mani lietâ liksi: Apvilkusi baltu kreklu, Izcel mani saulitê. 3286-0 Māmulite mani sauca: Meitiņ mana, nelietite! Pagaid', mana māmulite, Bušu lieta, kad uzaugšu.
|