Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā.
Katalogs > ... > Radības. > Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā.
1121-0 Aiz durvim klausijos, Kas pirtêi žēli brēca: Mīļa Māra brēcinaja Manu jaunu (Jauna vīra) līgaviņu. 1122-0 Gauži raud jauni vīri, Gultas stabus turedami: Nu guļ mana līgaviņa Div' saulites starpiņâ. 1123-0 Gauži raud tautu dēls, Guļas stabu turedams. Vaj es būšu, vaj nebūšu Tava jauna ligaviņa! 1124-2 Gauži raud tautu dēls Manâ kāju galiņâ. Dievs jems manu dvēseliti, Jem' tu citu līgaviņu. 1124-0 Ko, tautieti, tu raudaji Manâ gultas maliņâ? Dievs ņems manu dvēseliti, Tev būs cita mātes meita. 1124-3 Ko, atraiti, tu raudaji, Uz pagāļu sēdedams? Vadi mani kalniņê, Lūko citu līgaviņu. 1124-1 Ko, tautieti, tu raudaji Manâ gultas maliņâ? Kad Dieviņis mani ņēma, Ņem' tu citu mātes meitu. 1125-0 Tautiets manim roku sniedza Savâi gultas maliņâi. Necelšos, nesniegš' roku, Kam tu mani nežēloji, Kam tu mani nežēloji Gŗūtajâs dieniņâs. 1126-1 Nesakiesi tu, Dārtiņa, Manis grūzta aizkrāsnê; Sakies pati pakritusi, Skala galu mekledama. 1126-0 Nesakies, līgaviņa, Mana lauzta aizkrāsnê; Sakies pate pakrituse, Skangališus lasidama.
|