vērpējas,
703-2 Meitas mani gulèt veda Ar maziem ratiņiem: Dzied meitiņas, čīkst ratiņi, Es no prieka neguleju. 703-3 Meitas mani mežâ veda Ar sudraba vāģišiem: Čīkst vāģiši, dzied meitiņas, Es aiz prieka nevareju. 703-7 Taisat man siena viet' Malejìna kammarî; Dzied meitiņas maltuvê, Nāk miedzins līgodams. 703-6 Taisat mani mīkstu gultu Jaunu meitu istabâ: Dzied meitiņas kà bitites, Nāk miedziņš līgodams. 703-1 Ak tu Dievs, kà man tika, Kad meitiņas padziedaja! Es guleju maigu miegu, Kà bitite dābolâ. 703-4 Meitas mani mežâ veda Ar tiem skalu vāģišiem; Čīkstej' vāģi, zviedz kumeļi, Sāka pašas gavilèt. 703-0 Pataisat man gultinu Vērpejinu istabâi: Koši dzied vērpejinas, Nāk miedzinis līgodams. 704-1 Savērpu sav' linus, sav' pakuliņas, Teceju dziedàt upites malâ. 704-0 Savērpu liniņus i pakuliņas, Nu iešu dziedàt upites malâ. 705-0 Tauku, tauku ratiņam, Brandaviņa sprēdajai, Lai tek viegli ratinits, Lai dzied skaiški sprēdajiņa.
|