Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot.
Katalogs > ... > Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot.
200-0 Es dziedaju, es lusteju, Kà bij' maza paraduse; Kad aizgāju tautiņâs, Raudinàt raudinaja. 201-3 Es nebiju še augusi, Še vijusi vainadziņu, Es nevaru šo āriņu Tik vareni trīcinàt. 201-2 Es drīkstèt nedrīksteju Šo āriņu trīcinàt; Ne es biju še auguse, Ne vijuse vainadziņu. 201-0 Es nedrīkstu še dziedàt, Šo vērišu trīcinàt: Es nebiju še augusi, Še vijusi vainadziņu. 201-1 Es nedrīkstu te dziedàt, Tàs pusites trancinàt; Es nebiju te augusi, Ne vainagu pīdinajsi. 202-0 Es nezinu, kas es būtu, Kad man tautu nenorātu; Es būt' liela dziedataja, Kà mežôs lakstigala. 203-1 Es savôs(i) bāliņôs Dziedadama vien staigaju; Nu atnāču tautiņâs, Nu staigaju raudadama. 203-0 Es savôs bāliņôs Dziedadama vien staigaju; Ka' nogāju tautiņâs, Sauļâ (Šaujâ) brauču asariņas. 204-0 Izdziedaju, izlusteju Vainadziņu nesadama; Kad noņēma vainadziņu, Skumjàm acis pacilaju. 205-0 Izsadziedu, izsatriecu Brāliņôs dzīvodama; Izsa-gauži-raudajos Tautiņâs aiziedama.
|