Meža zvēri.
30574-4
Ko tie mani tēva suņi
Ik vakara lādinaja?
Briedis brida, ledu lauza,
Mana tēva naudu veda.
30574-3
Kas tur nāca, kas tur nāca,
Kas tàs niedres kustinaja?
Brieži nāca, ledu lauza,
Tie tàs niedres kustinaja.
30574-2
Kas tas bija, kas tur nāca,
Kas tàs niedres kustinaja?
Briedis nāca, ledu lauza,
Mana tēva naudu nesa.
30574-0
Kas tur brida par ezeru,
Kas tàs ņiedres kustinaja?
Briedis brida, ledu lauza,
Bāliņam naudu nesa.
30574-1
Briedis brida, ledu lauza,
Brālišam naudu nesa.
Nenāc briedi, nelauz ledu,
Nav brāliša sētiņâ.
30575-0
Šorīt bija liela salna,
Liela skāde notikuse:
Briežam ragi nosaluši,
Meža cūkas siveniņi.
30575-1
Šorīt bija liela salna,
Lielu skādi padarija:
Briežam ragi nosaluši,
Meža cūkai siveniņi.
30576-1
Rītu gribu mežâ braukt,
To zin Dieviņš, kà man ies.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sieviņ' mani skubinaja:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Grietiņ' atvelk krūmu ragus,
Antiņš iztrin lielo cirvi.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ka nobraucu pie krūmiem
Cērtu apsi kniks un knaks.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Cērtu apsi kniks un knaks,
Apse lūza skanedama.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Te uz vienreiz atskatos,
U-ù, Dieviņ, baltiņš nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mežakungs baltiņu noķinķlejis
Un uz muižu novedis.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Eim' uz mājàm raudadams.
Nāk man preti mana sieva.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nāk man preti mana sieva:
Klausies, bāba, nu tev būs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mīļais vīriņ, neraud gauži,
Vēl mums ir viens zoslens mājâs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kad to meža kungam dosi,
Tad mēs baltiņu dabusim.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Bāžu zosi kulitê,
Eim' ar to uz mežkungmuižu.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, labdien, namiķiti!
Vai mājâs meža kungs?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paldies, paldies, apšu zagli!
Cienigs mežkungs mājâs ir.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sviežu zosi uz trepèm,
Eim' iekšâ pie meža kunga.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, cienigs meža kungs!
Vaj jūs baltiņu atdosit?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ja jūs baltiņu atdosit,
Tad jūs zostiņu dabusit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paskatos es pa logu,
U-ù, Dieviņ, zostiņas nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kuņa zosi apēduse,
Kulit' vien pametuse.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nu jau zinu, kas nu būs,
Nu jau manas biksas trīc.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sauc to garo Ansi iekšâ,
Lai man uzcērt piecpadsmit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
Lai man uzcērt piecpadsmit.
30577-0
Dūcenieki nosadūca,
Lāču mātei bērns piedzime.
Būs tas vīrs, kad tas augs,
Otram ceļa negriezìs.