Kāzenieku dziesmas.
Katalogs > ... > Brūte iet istabā. > Kāzenieku dziesmas.
18844-0 Apkārt gāju garu galdu, Rokâ balta biķerite: Zelta zvaigznit' i ielīda Pa istabas duraviņ'. 18845-0 Atsēdies, jaunà mārša, Vainadziņa cekulâ, Kam krēsliņa neatvedi, No bāliņa atnākdama. 18845-1 Atsēsties, jaunà mārša, Ozoliņa bluķitî, Kad krēsliņa nepašuvi, Bāliņôs dzīvodama. 18846-0 Bēdziet kaķi, aizkrāsnê, Nu atveda saimenieci; Gan bijat laipojuši Pa vijiņu vijiņàm. 18847-1 Visi ciema suņi rēja, Brālišam sievu ved; Kad ievede ustabâ, Kaķis ņaud aizkrāsnê. 18847-0 Brālišam sievu vedu, Visi ciema suņi rēja; Kad ievedu istabâ, Kaķes ņaud aizkrāsnî. 18848-0 Iegāja nepraša Istabâ, Palika rušiņa Nerušinata. 18849-0 Ej iekšâ, jaunà mārša, Apskaties visapkārt, Kur liks gultu, kur ratiņu, Kur pakārs šūpoliti. 18849-2 Līdz pa durim kāju spēru, Acis laidu dibenâ: Kur likš' gultu, kur ratiņu, Kur būs rūme šūpuļam. 18849-3 Spēru kāju istabâ, Acis metu dibenâ, Kur likt krēslu, kur ratiņu, Kur kārt bērnam šūpuliti.
|