Dziesmas no brūtes puses.
Katalogs > ... > Vedēji ar brūti ceļā. > Dziesmas no brūtes puses.
18419-0 Ar dūriti es nositu Tautu dēla kumeliņu, Kam tas daiļi neteceja, Kam galviņu negrozija. 18420-3 Vilki, velni lai apēda Manu dailu kumeliņu, Kam tas manu līgaviņu Rāvienâ slapinaja. 18420-0 Ar dūriti es nositu Tautu dēla kumeliņu, Kam tas manus ielociņus Dūkstiņâ apmērceja. 18420-1 Ar dūriti es nositu Jaunà puiša kumeliņu, Kam tas manas villainites Dūkstiņâi apvāļaja. 18420-2 Vilki, vārnas lai apēda Tautu dēla kumeliņu, Kam tas manas villainites Rāviņâ samērceja. 18421-0 Ar dūriti nositišu Tautu dēla kumeliņu, Kam tas stāvu man slējas, Pret kalniņu tecedams. 18422-0 Atskaties nu, māsiņa, Nu celiņa galiņâ: Nava tāļu ta vietiņa, Kur paliksi mūžiņam. 18423-0 Braucat lēni, vedejiņi (precenieki) Ziedu manu nekaisat; Man aizgāja trīs dieniņas, Viena zieda meklejot. 18424-0 Būt' es to zinajuse, Kuru ceļu mani ved, Es būt' to nosējuse Ar rozèm, magonèm. 18425-0 Drīzi braucu smalku birzi Tautu jūgtu kumeliņu; Atsavēru atpakaļ, Gauži raud māmuliņa.
|