Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju, vedējišu.
Katalogs > ... > Vedēji atbrauc brūtes mājās. > Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju, vedējišu.
16309-0 Kas vedeji, kas vedeji, Spaļi vien, spaļi vien! Kad izlaidu vējiņâ, Kà spališi izputeja. 16310-0 Ko nākat, sveši ļaudis, Mūs' zemê ziedu raut? Vaj jūs pašu zemitê Tādi ziedi neziedeja? 16311-0 Ko nāciet, sveši ļaudis, Kas bij jūsu aicinatu? Vaj māsiņa pati gāja, Vaj māsiņas bāleliņi? 16312-0 Ka tàs nāca, ka tàs brauca, Grūtas sievas vedejôs? Lai tai mūsu māsiņai Grūts mūžiņš dzīvojot. Es aiziešu māsiņai Viegla sieva vakarôs, Lai tai mūsu māsiņai Vieglis mūžs dzīvojot. 16313-0 Kungi vien, pusvācieši Mūs' māsiņas vedejiņi. Kur ņemsim gultas drēbes, Dūnu spalvu ķiseniņus, Dūnu spalvu ķiseniņus, Vatieretus gultas deķus? 16314-0 Kur, tautieti, tavi radi? Žīdi, Leiši vedibâs. Tiem vajaga salda piena, Vajag ceptu rācentiņu. 16315-0 Lasiti, lasiti Tie vedejiņi! No triju novadu Nabagi vien. 16316-0 Annitei skaists vīriņis, Ta ar visu vedejôs; Ediņai, tai nav skaists, Ta atstāja sētiņâi. 16317-0 Pērneji bērni Tie vedeji, Vēl mute balta Ar mātes pienu. 16318-2 Pìpátáji, roguotáji Muna bárna viléjiņi; Voj ar pìpi, voj ar rogu Sov' berniņu oudzanáju.
|