Panāksnieki pagalmā.
19021-0 Ar dunduri es aizjāju Māsiņai panākstôs; Gribej' tautas vārtus vērti, Es par žogu sētiņâ. 19022-1 A dundur' es atjāj' Māsiņei panāksnês: Kamēr citi pa vārtiem, Es pa logu istabê. 19022-0 Ar dunduri (bitiņu) es atjāju Māsiņai panākšôs. Kamēr citi zirgus sēja, Es pa logu istabâ, Es pa logu istabâja, Tautu galda galiņâ; Tautu galda galiņâja Kà strazdišu vītereju. 19023-0 Ar dusmàm es atjāju Māsiņai panākstôs; No dusmàm nezinaju, Kur piesiet kumeliņu. Sien' pie kupla ozoliņa, Lai rīb zeme dancojot. 19024-0 Dienu alkšņi pumpuroja, Nakti bērzi vizuļoja; Dienu tautas māsu veda, Nakti jāja bāleliņi. 19025-0 Dievs nedevi tādu klaju Kāda klaja tâi sētâi: Ne mietiņa neatradu, Kur piesieti kumeliņu. 19025-1 Ai, māsiņa, ai, māsiņa, Kam tu slikti sadereji! Nav neviena sētas posma, Kur piesiešu kumeliņu. 19025-2 Tukša, klaja tautu sēta, Ne tai žoga, ne tai mieta, Ne tai žoga, ne tai mieta, Kur piesiet kumeliņu. 19026-0 Dodat auzas kumeļam Par celina tecešanu, Man pašam kviešu maizi Par māsiņas auklešanu. 19027-2 Duodiet mun, kà vojag, Vaìcájiet, kà as nàču: Zirgiem ouzu, puìšiem meitu, Sievám solda branndaviņa.
|