Preceniekus izvada no brūtes mājām.
15734-0 Vai, Dieviņ, ilgi sēd Tàs māsiņas precinieki! Ta, māsì, tava vaina, Kam galdiņu neatcēli. 15735-0 Ai, Dievì, ilgi sēd Veca puiša precinieki; Kad būt' jauns un dižens, Tad tik ilgi nesēdetu. 15736-0 Aizzamirsa, aizzamirsa, Kas jau mani azzamirsa? Aizzamirsa brūtganam Labas dienas nestelletas. 15737-0 Bāliņš man pliķi cirta, Ka es tautas pavadiju. Es brāļam knipi situ, Brīv man savu pavadìt, Brīv man savu pavadìt, Brīv ar savu parunàt. 15737-1 Tautiets taisàs projam jāt, Es taisos pavadìt. Brālits manim pliķi cirta: Vaj tu tautu vaditaja? Es brāļam knip' uz knipi: Brīv man savu pavadìt! 15738-0 Eit' ar godu, precenieki, Mūsu (Manu) ziedu nekaisat. Cik ziediņu nokritìs, Tik mīlibas (laimibas) pazudìs. 15739-0 Eit' projam, sveši ļaudis, Ziedu vien dabujuši; Nāksit otru, trešu reizi, Dabusiet malejiņu. 15740-0 Es redzeju savu mīļu Pa vārtiem izjājot; Viņš noņēma cepuriti, Man nobira asariņas. 15741-0 Ķiš, ķiš sētâ, Bundiņu āzis! Tu mūsu liepiņu Apskrubinaji; Tu mūsu liepiņu Apskrubinaji, Tu mūsu māmiņu Ierūdinaji. 15742-0 Nozazviedza kumeliņš, Pie durvim stāvedams; Noraudaja tautas meita, Ar Dieviņu atdodama.
|