Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.
Rezultāti: 1 - 10 no 1443 3088-0 Dievs dod man tà dzīvot, Kà dzīvoja veci ļaudis: Pusdienâ pierti kūra, Ar sauliti nopēràs. 3089-0 Dievs dod man tà dzīvot, Kà dzīvoja veci ļaudis: Vecu rudzu maizi ēst, Jaunai klāstu pataisit. 3090-0 Dod, Dieviņi, tà nomirt, Kà nomira tēvs, māmiņa: Tēvs klonâ kuldams mira, Māte maizi mīcidama. 3091-0 Dod, Dieviņi, tādu laimi, Kà tiem mūsu vecakiem: Pilna klēts rudzu, miežu, Stallî bēri kumeliņi. 3092-0 Dzelza mans tēvis bija, Tēraudiņa māmuliņa; Mēs bērniņi salasiti No veciem pakaviem. 3093-0 Es dariju savu namu Tēva nama galiņâi; Kad kundziņis tiesu prasa, Parādiju tēva namu. 3094-0 Kas kait man nedzīvot, Tēvs baroja kumeliņu: Dievis zina, kà tad būs, Kad būs pašam jābaro. 3095-8 Nav vairs tà, nav vairs tà, Kà bij mana tēva laiku: Salocitus grožus ņēmu, Izsukatu kumeliņu. 3095-2 Labi bija, labi bija. Tēva laiku dzīvojot: Salocitus grožus ņēmu, Pabarotu kumeliņu. 3095-9 Nekad man tik labi gāja, Kà man tēva laiku gāja: Salocitas grodis ņēmu, Nosukatu kumeliņu. Rezultāti: 1 - 10 no 1443
|