Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu dziedam, un šī dziedādama tiem sūta ziņu.
Katalogs > ... > Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi. > Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu dziedam, un šī dziedādama tiem sūta ziņu.
218-1 Dzied', māsiņa, gavilè, Tautu govis ganidama, Lai dzirdeja bāleliņi, Kumeliņus seglodami. 218-0 Aiji manu skaņu (skaļu) balsu! Tec pa bērzu lapiņàm, Aizteceji pie māmiņas, Nolaidies lejiņâ. 219-0 Dzeguziti vien dzirdeju Āriņôs kūkojot, Sav' māsiņas nedzirdeju Ne dziedot, gavilot. 219-1 Dzeguziti vien dzirdeju Āriņôs kūkojot; Sav' māsiņ' es nedzirdu Ne dziežot, gavilot. 220-2 Man, māmiņa, skaņis balss, Nedod mani tuvumâ (tivumâ): Es dziedašu, tu raudasi, Balstiņâ klausidama. 220-0 Dod, māmiņa, kur dodama, Nedod vēra maliņâ: Es dziedaju, vērits (vēris) skan, Tevi gauži raudinaju. 220-1 Dod, māmiņa, kur dodama, Nedod vēra maliņâ: Es dziedašu, vērs skanès, Tevi gauži raudinašu. 221-0 Es to savu māmuliti (māmuliņu) Ik vakara raudinaju: Dzirdej' manu dziedašanu, Pārnākam nesagaida. 221-1 Es to savu māmuļiņu, Ik vakara raudinaju: Dzird dziedot, gavilot, Nesagaida pārejot. 222-0 Es to savu māmuliņu Ik vakarus raudinaju: Ik vakarus tautiņâs Kalnâ kāpu, gavileju.
|