2315-0
Zaķits raud raudadams,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, zaķiti, līgaviņu
No vāveres meitiņàm.

13595-32
Skreju, skreju, teku, teku
Gaŗam straujas upes mal'.
Atsēdos, nodzēros
Straujupites ūdentiņ'.
Atskrien zaļais līdeciņš,
Norauj manu vainadziņ'.
Ņem, bāliņ, ošu laiv',
Dzen vainag' pakaļâ.
Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibinâ.
-Ņem, bāliņ, liepu laiv',
Ta var viegli vizinàt.
Jau sadzine, jau panāce
Bandu puiša klētiņâ,
Laba vīra rociņâ.
Sola, bāliņ, simtu mārk',
Atņem manu vainadziņ'.
-Es sasolu divi simt',
Viņš galviņu nepagriez'.
Tà sacija nedodam:
Dod vainagu valkataj'
Ar visiem šūpuļiem.

13595-38
Trīs sidraba upes tek
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienâ dzēra melni vērši,
Otrâ brūni kumeliņi,
Trešajâ es māsiņa
Mazgaj' savu vaiņadziņu.
Izmazgajsi, izskalojsi,
Karu niedres galiņâ.
Izpeld zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņadziņu.
Aiziet mans vaiņadziņš
Burbulišus mētadams.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
Oša laiva smaga laiva,
Ūdens vilka dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
-Liepas laiva viegla laiva,
Vējiņš pūta maliņâ.
-Ņem, bāliņi, ziedu laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
-Nu sadzinu, nu panācu
Viņpus jūras saliņâ,
Viņpus jūras saliņâ
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Sol, bāliņi, simtu mārku,
Pirc ārâ vaiņadziņu.
-Simtu mārku sasoliju,
Viena vārda nedabuju.
-Sol', bāliņi, divi simti,
Pirc ārâ vaiņadziņu.
-Divi simti sasoliju,
Vienu vārdu atsacija,
To vārdiņu atsacija:
Lai nāk pati valkataja,
Lai nāk pati valkataja
Vienu nakti pārgulèt.
Ja atnāks vienu nakti,
Tad paliks visu mūžu.

7808-0
Puisits mani mīļi lūdza:
Nāc, meitiņa, šoruden!
Ak, sirsniņ, nelūdz mīļi,
Es neiešu šoruden.
Sēj tu miežus, es dar' pūru
Uz nākošu rudentiņu.

15524-3
Brāļi māsu pārdevuši
Par sarkanu āboliņu.
Suņi, suņi, ne bāliņi,
Vaj ābolu neredzejši?

9499-0
Dod, māmiņ, es grib' iet
Kaŗa vīra līgaviņ';
Es grib' ēst kaŗa maiz',
Baŗot kaŗa kumeliņ',
Baŗot kaŗa kumeliņ',
Rakstìt kaŗa karodziņ'.

13032-0
Es māmiņ' viena meit',
Es ta visskaistakà,
Kuŗš puisits man' ieraug'
Tas mani nobučoj'.
Jauni kungi, veci kungi,
Visi mani iemīļoj'.
Jo tie man' iemīļoj',
Jo es gauži lepojos.
Aiz to lielo lepnumiņ'
Veca, līka palikus',
Kuru stundu iedomaj',
To es gauži noraudaj'.