33183-4
Kas gulès Jāņu nakti,
Tas dabùs vecu sievu,
Muldiņâi vizinamu,
Ar pirkstiem barojamu.

7461-2
Liela meža meitiņàm
Adatiņu nevajaga:
Priedes skujas, egles skujas
Raksta baltas villanites.

15224-1
Tautiets, mani precedams,
Solij' dzelza dzirnaviņas.
Ja tev dzelza dzirnaviņas,
Ņem raudiņu malejiņu.

11719-1
Dižans puisis, sārti vaigi,
Iedzeltani matu gali,
Tas būs savas līgaviņas
Asariņu dzērajiņš.

6414-0
Tu, puisiti, teļa putra,
Tu meitiņas nepazini,
Tu nomauci kazai ragu
Par meitiņas gredzentiņu.

10967-1
Visi mani brūti sauca,-
Kur tie mani brūtganiņi?
Vaj bij šķilti, vaj pereti,
Vaj palika vanckarôs?

27983-2
Es auziņu daudz nesēju,
Man dzeltena līgaviņa,
Lai ta man neapput,
Auzu miltus sijajot.

13250-13
Trīs dieniņas mežâ braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstâ kalniņâ.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavinàt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenàm galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitî,
Pašu veda istabâ.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulèt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè,
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukâ rožu dārziņâ
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecès jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.

22609-8
Kādu darbu māte dos?
Vakar vesta vedekliņa.
Dod, māmiņa, zīda diegu
Liepu lapu kreklu šūt.

17491-5
Žēl man bija, ka man žēl,
Žēl mazà bāleliņa:
Kas tam deva baltu kreklu,
Kas melno izmazgaja?