13595-23
Puiši jāja pieguļâ(i),
Es ar' līdzi taisijos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulišus mētadama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka (laiva),
Ta nogrima dibinâ.
Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka (laiva),
Vējiņš pūta maliņâ.
Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Priedes laiva laba koka,
Ta tek upes vidiņâ.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņâ,
Bandinieka klētiņâ,
Bandinieka klētiņâ
Sidrabiņa vadzitî.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgreiza,
Tikai vien atsacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Pāra vārdu parunàt,
Pāra vārdu parunàt,
Vienu nakti pārgulèt.-
Vienu nakti pārguleju,
Nu guleju visu mūžu.

10337-1
Eimu ošus šķirstidama,
Ozoliņu mekledama.
Te nav viena ozoliņa
Robotàmi lapiņàm;
Te nav viena tēva dēla
Pa manami prātiņam.

8922-0
Stājieties, grūtas dzirnas,
Nevar' vairs kustinàt;
Stājieties, labi ļaudis,
Nevar' vairs valodàm.

10608-3
Ciema meitas vērpelites
Aizvizina tautiņâs;
Es meitiņa kà niedrite,
Es palieku liekamo.

24469-0
Puķit manu līgaviņu,
Pats es tevi audzinaju,
Pats es tev Rìgâ pirku
Smalku zīļu vainadziņu.

4310-0
Tev, liepiņa, platas lapas,
Apsedz mani rasiņâ;
Tev, māmiņa, mīļi vārdi,
Noglaud mani bāreniti.

25958-0
Vaj, Dieviņi, vaj, Dieviņi,
Kà es mūžu nodzīvošu!
Līka ķēve, māla zeme,
Arajiņš kà springuls.

20410-7
Gana labs tas puisitis,-
Tas smirdeja kuiļa smaku,
Tas smirdeja kuiļa smaku,
Tam bij kuiļa zābaciņi.

31928-1
Apkārt kalnu gāju,
Kalniņâ uzkāpu,
Redzu savu sirdspuķiti
Gauži raudajot.
Pēc kam, sirsniņ, raudi,
Pēc kam žēlojies?
Kam tik smagi nopūties,
Pēc kam bēdajies?
-Kà es neraudašu,
Smagi nepūtišu,
Bāliņš manis karâ jāja
Karodziņu nest,
Karodziņu nast,
Zobentiņu celt,
Ienaidnieku pulciņâ
Asintiņas liet.
-Karâ jātin jāšu,
Karâ nepalikšu,
Karâ bija grūts mūžiņš
Tēva dēliņam.
To zin tēvu tēvi,
To zin pate māte,
Kas mūs dailus audzinaja,
Karodziņu nest.

31979-5
Es, karâ aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulî;
No kariņa atnākdams,
Atrod' māsu rakstitaju.
Paprasiju māmiņai,
Kas ta tāda rakstitaja.
-Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulî.
-Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Norakst' kara karodziņu
Deviņiem dzīpariem,
Sidrabiņa lapiņàm.