|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja pagastu dundaga Rezultāti: 551 - 560 no 887 22948-0
Kam, māsiņa, tu raudaji?
Tava paša vaina bija:
Kam tautietim apsoliji
Uz pirmo ietumiņu,
Uz pirmo ietumiņu,
Pirmo nakti guledama. 19293-6
Pēc šo dienu nu mātei
Kļūs maizite nodalita:
Sešas dienas nedeļâ,
Seši maizes gabaliņi. 3516-5
Vizi, vizi, ezeriņi,
Sīciņiem ziediņiem;
Nava mana brāļa sēta
Sīciņàm māsiņàm. 19023-0
Ar dusmàm es atjāju
Māsiņai panākstôs;
No dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu.
Sien' pie kupla ozoliņa,
Lai rīb zeme dancojot. 8461-11
Zīles spārn' nodiluši,
Pa krūmim ložnedam;
Ļaudim mēles nodiluši,
Ap mums divim runadam.
Lai runè, kà run'dam
Man ar savu jādzīvè. 14913-0
Kà niedrite līgojàsi
Bandinieka druviņâ,
Tà locàs bandinieks
Meitu mātes istabâ. 13731-0
Kur tu jāje, bāleliņ,
Vakarê kājas av'?
- Kuš, kuš, māsiņ, nesak niek',
Pakac' manu zobeniņ.
Es dzirdeju savu mās'
Tautiņêsu niecinam.
Es aizjāj pi vārtim,
Māsiņ tecè vārt's vērt,
Vienu roku vārt's vēr',
Otr' slauce asaras.
Es izvilku nēzdociņ',
Noslauceju asaras.
Neraud', neraud', man' māsiņ',
Tautiņš niek' nepadar's;
Tautiņš pats niecinajams,
Tapēc mās's niecanè.
Es ar savu zobaniņ'
Tautiņam Diev' rād's:
Kad nebij cit' dārb',
Kapēc mās' niecanè. 2110-0
Velc, pelite, bērnam miegu,
Ka incitis neredzeja,
Caur namiņu, caur istabu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
Ja tu cieti nesavilksi,
Iedos tevi incitim;
Incits tavus smalkus kaulus
Pa vienami kripšķinàs. 29398-0
Ciema gani izdzinuši,
Es basàmi kājiņàm.
Pagaidat(i), ciema gani,
Lai kājiņas apaunos. 6143-4
Spoži bērzu, balti bērzu
Savu zīļu vaiņadziņu,
Lai tas manim spoži spīd
Šo pēdeju vasariņu. Meklēja pagastu dundaga Rezultāti: 551 - 560 no 887 |
