Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
6010-2
Neb es tautu dēla dēļ
				Daiļi nesu vainadziņu:
				Pate sava goda dēļ,
				Sava daiļa bāleliņa.
23054-0
Raud māsiņa visu dienu,
				Rauda visu vakariņu;
				Es gan zinu, tav netika
				Tàs māmiņas lolojums.
35431-0
Rūnij' pautus, rūnij' pautus,
				Kam tie gaŗi karajàs.
26151-1
Es visu viesu
				Vaditaja,
				To zin Dieviņš,
				Kas mani vadìs,
				Kas mani vadìs-
				Smilšu kalniņâ.
2106-1
Čuči, guli man' actiņa,
				Līdz puķites salasišu,
				Kad puķites salasišu,
				Appuškošu šūpuliti.
13276-2
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
				Tik vēlâje vakarâ?
				Jāj pie mani, smuks puisiti,
				Es tev došu naktes mājas,
				Es tev došu naktes mājas,
				Kumeļami tīras auzas,
				Kumeļami tīras auzas,
				Pašam gultu uztaisitu,
				Pašam gultu uztaisitu
				Smalkiem linu palagiem,
				Smalkiem linu palagiemi
				Mīkstiem dūnu spilveniem,
				Mīkstiem dūnu spilveniemi,
				Rožu deķi apsegam,
				Rožu deķi apsegami,
				Pate iešu klātgulèt.-
				No rītiņa celdamiesi
				Abi divi žēli raud.
				Viens raud - žēli projam jāti,
				Otram žēli šeit palikt.
				-Neraud žēli, palikuse,
				Rakstiš' mazu grāmatiņu!
				Kad atnāca grāmatiņa,
				Jau ar citu sadereta,
				Jau ar citu sadereta,
				Trīs svētdienas sludinata,
				Trīs svētdienas sludinata,
				Ceturtâja salaulata.-
				Kad no kaŗa mājâs jāju,
				Izpuškotu kumeliņu,
				Skauģu bērni sasēduši
				Mana ceļa maliņâ.
				Mūkat nosti, skauģu bērni,
				Samīs manis kumeliņš,
				Samīs manis kumeliņis
				Ar tērauda pakaviem,
				Ar tērauda pakaviemi,
				Ar sudraba nagliņàm;
				Kur kājiņu virsû spēra,
				Uguntiņa pakaļ lēca;
				Kad uzmina uz akmeņa,
				Akmenitis pušu plīsa.
1233-1
Es neņemšu ievas ziedu
				Ne savâji rociņâ,
				Es negribu sieva būt
				Ne savâji mūžiņâ.
24675-0
Mičo drīz, mičo drīz!
				Kas tu tāda mičotaja?
				Veca, veca mičotaja,
				Nagu gali nopuvuši.
9349-4
Man svārciņi zemi slauka
				Šu bez Rìgas vadmaliņas;
				Es maizites paēduse
				Šu bez vīra arajiņa.
5675-1
Man bij viena villainite
				Ezeriņa platumiņu,
				Ezeriņa platumiņu,
				Ozoliņa gaŗumiņu;
				Vēl brāliši lielijàs
				Stūrôs zeltu kaldinàt.