9801-0
Es neteicu to puisiti,
Kas baltàmi rociņàm:
Tas bij kāršu spēlmanitis,
Ne maizites arajiņš.

5863-0
Es pacēlu siliņâ
Zelta lapu vaiņadziņu.
To Māriņa man nopina,
Zinaj' mani nederetu ?saderetu.

9780-2
Es nelauztu ievas ziedu,
Lai es pate kà ieviņa;
Laužu jaunu ozoliņu,
Man vajaga arajiņa.

31943-0
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņàm,
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Strazdiņš prasa dziedadams:
Kas tur jāj, zeme rīb?
Lakstigala atbildeja:
Tur jāj mūsu brāleliņi,
Tur jāj mūsu brāleliņi
Uz tiem Turku robežiem,
Uz tiem Turku robežiem
Ar Turkiem karoties.

17889-10
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem kaltas kamaniņas.
Stundu stāvu domadama,
Pie ka sēsti kamanâs.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lei ļautiņi nirunà,
Lei ļautiņi nirunaja,
Lei nicèla valodiņas.
Nitīšàmi es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurìm.
Nitīšam es iegāju
Mīļàs Laimas istabâ.
Mīļàs Laimas istabiņa
Trīskārt daili izpuškota:
Zīlītēmi, pakariemi,
Zaļajàmi palejàm.
Mīļà Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nisēdešu, mīļà Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin
No puķèmi, no rozèmi,
Tīra zelta ielokiem.
Kura goda nigaidija,
Tai Laimiņa kroni pin
No ērkšķiem, no dadžiemi,
Smalku nātru ielokiem.

23611-5
Dēlu māte, meitu māte,
Abas lielas lielijàs;
Tomēr gāja dēlu māte
Meitu mātes lūgdamàs.

14731-3
Es tai meitu māmiņai
Ķīlàm savu zirgu devu,
Lai citam neizdeva
Patīkamu līgaviņu.
Patīk manim ta meitiņa,
Tàs meitiņas valodiņa.

17818-0
Làdét dreiži, naraud gauži,
Nakavejs sveši ļauži;
Jau zirdzeņi sasadlót,
Pì vòrteņu sadzenót.

10095-1
Labák suņam muites devu,
Na ká ciema puíšķeniem:
Suiníts mun lùopus gana,
Puìkas pitkas kaìtinája.

21767-1
Līgaviņa, līgaviņa,
Tev nebija manis rāt;
Tev bij manus bāleniņus
Saujiņâji pamielot.