Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
23164-0
Tà klausiju svešas mātes,
Kà ir savas māmuliņas,
Viegli vēru nama durvis,
Mīļi sauču: māmuliņa!
24563-0
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu;
Mazajai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu.
6453-0
Kam, māmiņa, rozes sēji
Tiki lielu gabaliņu?
Trīs rozites vien bij sēt,
Trīs meitiņas nesejiņas.
10839-0
Tīšu, tīšu, kà vareju,
Tautu dēlu kaitinaju:
Tikām saucu arajiņu,
Līdz citam roku devu.
35221-0
Panācnieki medu prasa,
Kur bij man medu ņemt?
Vecais gailis uz istabu
Medu vien tecinaja.
29626-0
Bērit manu kumelinu,
Naudai tevi neizdošu;
Pats tu man naudu pelni
Ar savàm kājinàm.
17737-0
Ej, māsina, tautinâs,
Dzievà koši aizgājuse,
Dari godu tai māsai,
Kas palika brālišôs.
87-1
Māte mani rātin rāja,
Ka (Kad) es liela dziedataja.
Ko, māmiņa, es darišu,
Lustigs auga mans prātiņš?
26324-1
Eit' projami, bāleniņi,
Jūsu gaida māmuliņa;
Manis vairs negaidija,
Zinaj' te paliekam.
13250-47
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu,
Cetortâ gadiņâ
Lieku sedlus mugurâ,
Lieku sedlus mugurâ,
Bēru riekstus kulitê.
Jāj' pa ceļu spēledams,
Uzjāj' meitas maltavê.
Laidu riekstus šurpu, turpu,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan meitu lasitaju.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tikmēr kuņa maltavê;
Kamēr meitas kuņu kūle,
Tikmēr saule vakarâ.
-Kur tu jāsi, ciema puisi?
Jau saulite vakarâ;
Gul' pie mums, ciema puisi,
Mums ir vieta pataisita,
Mums ir vieta pataisita
Dziļajâ kambarî,
Dziļajâ kambarî,
Tumsajâ kaktiņâ.
-Kaktiņâ guledams,
Nolūkoju meitu godu,
Nolūkoju meitu godu,
Ko dar' meitas vakarâ.
Viena šuva, otra ada,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Devitâi žuburâ
Tur aug krusts un zelta roze.
Ta nebija zelta roze,
Ta bij puiša dvēselite.
Tur sagāja jaunas meitas
Ik sestdienas puškoties,
Ik sestdienas puškoties,
Ik svētdienas baznicâ,
Ik svētdienas baznicâ,
Par puisiti Dievu lūgt,
Par puisiti Dievu lūgt,
Meitu bēdâs nomirušu.