11111-8
Ar laiviņu ielaidos
Irbu šaut siliņâ;
Nezinaju, kuru šaut,
Visàm skaisti cekuliņi.
Šaušu visuvecako,
Tai lielaks cekuliņš.

13254-0
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rigâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēce;
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksà vēl otru simtu,
Tad nevaru atminèt.
-Mežâ audzis kumeliņš,
Atvasèm ēdinats,
Atvasèm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumâ
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievôs, vaj Leišôs,
Vaj dziļâ Vāczemê?
Ne Krievôs, ne Leišôs,
Ne dziļâi Vāczemê,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Uz tàm Prūšu robežàm
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs savas sirdspuķites.

18239-1
Putèt put smilšu kalni,
Nu ved ļaužu peļamo;
Tie neput smilšu kalni,
Tàs put ļaužu valodiņas.

23423-0
Ugunî, ugunî
Dēla mātes atslēdziņas,
Kam ta man klēti slēdza
Pirmajâ vakarâ.

29951-0
Sirmits mans kumeliņš
Dālderišu mētatajs,
Līdz atvedu līgaviņu,
Dālderišu lasitaju.

19549-0
Apenitis tà sacija,
Gar skaistiti tecedams:
Meitàm diet, meitàm lēkt,
Puišiem rāpus vazaties!

28375-3
Aiz kalniņa miežus sēju
Ar apkaltu kumeliņu;
Gan rudeni atvedišu
Ar kurpèm pļāvejiņu.

20154-1
Es gribeju šâi godâi
Sev araju nolūkot.
Tādi vien sanākuši,
Kalniem pieres saaugušas.

25766-1
Nedomai, jaunais svaini,
Ka mēs māsu šķiņķosim:
Tēvam zirgu, mātei govi,
Znotam bišu ozoliņu;
Mums trejami svainitèm
Katrai zelta gredzeniņu.

10259-1
Manis dēļ, Gruntzalieši,
Neseglojat kumeliņus,
Man seglos Luturieši
Zeltitiem segliņiem.