32720-1
Kas spīdeja, kas vizeja
Jāņa mātes pagultê?
Jāņa mātes rīta kurpes
Zeltitàm sprādzitèm.

17930-0
Viegli mani brāļi cēla
Baltâs kriju kamanâs;
Vēl vieglaki tautiets cēla,
Zinaj' mūža malejiņu.

13595-33
Stāvus stāvu laiviņâ
Kà niedrite ezarâ;
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.

31434-0
Kundziņš mani jungu sauca,
Kas kait man nejungot;
Kunga zirgi, kunga rati,
Kunga pieši kājiņâ.

26871-0
Krāpinieks tautas dēls
Krāpa mani uzkrāpdams,
Krāpa mani no māmiņas,
Krāpa mūžu dzīvodams.

20978-1
Neviens mani nezinaja,
Ka es biju saimeniece;
Situ roku pie kabatas,
Lai šķind klētes atslēdziņas.

1134-0
Liec, vīriņ, cepuriti
Bērza celma galiņâ:
Dievs tev deva, Dievs atņēma
Cepurites valkataju.

5547-0
Es meitiņa kà liepiņa,
Man pupiņi kà radziņi.
Puisenam acis dega,
Kà tam vēja vanagam.

20037-0
No tālienes jau pazinu
Dzēraj' vīra kumeliņus:
Šķības gūžas, klibas kājas,
Tek galviņu noliekuši.

13250-36
Māte mani gauži rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es aizgāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Noslauk' gaužas asariņas,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Uzliek' cauni galviņâ,
Uzliek' cauni galviņâ,
Piejožos zobentiņu,
Piejožos zobentiņu,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Segloj' savu kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Sūtu māsu vārtus vērt;
Māsiņ' vēra vienus vārtus,
Es izjāju pa otriem.
Līdz māsiņa apraugàs,
Es uzjāju augstu kalnu,
Aiz ta liela augsta kalna
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Es piejāju lielu ciemu,
Ieraug' vienus vaŗa vārtus;
Es piejāju vaŗa vārtus,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Iztek četras zeltenites,
Iztek četras zeltenites,
Pasargà sīvus suņus,
Pasargà sīvus suņus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētiņâ,
Ielaiž mani sētiņâ,
Nokāpina no kumeļa.
Ieved manu kumeliņu
Zelta spāru stallitî,
Dod manam kumeļam
Saulê grābtu āboliņu.
Ieved mani klētiņâ,
No klētiņas namiņâ,
Ieved mani namiņâ,
No namiņa istabâ,
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Atnes man koka sviestu,
Ģērsteletu pūra maizi;
Tad atnes vīn' ar medu
Vecozola kanniņâ.
Patais' manim mīkstu gultu
Tumsajâ dandziņâ,
Paliek man pagalvî
Dzēru spalvu spilvainiti.
Noskatos guledamis,
Ko dar' četras zeltenites.
Viena šuva,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja,
Ceturta zeltenite
Baro manu kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baro kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Sirdēstôs nomirušu?
Ramiet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem (zariņiem),
Lai nāk meitas svētrītâ,
Lai piņ rožu vainadziņ'.
Lauž zariņ' no zariņa,
Galotnites vien nelauž,
Rītu nāks Dieva dēls,
Lauzìs pašu galotniti,
Lauzìs pašu galotniti,
Ietīs zīda nēzdogâ,
Ietīs zīda nēzdogâ
Nesìs Māras baznicâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda zelta roze:
Ta nebija zelta roze,
Ta puisiša dvēselite,
Ta puisiša dvēselite,
Kas nomira sirdēstòs,
Kas nomira sirdēstòs,
Kam nedeva to meitiņu,
Kam nedeva to meitiņu,
Kas patika prātiņam.