23471-0
Dēlu māte mani sauca:
Meitiņ, mana vedekliņa!
Ne tu sauc, ne es būšu,
Tava dēla līgaviņa .

5472-0
Skaista, skaista ta rozite,
Kas zied kalna galiņâ;
Vēl skaistaka ta meitiņa,
Kas to rozit' iestādija.

11059-2
Balta puķe ezerâ,
Zaļa niedre maliņâ;
Balta puķe māsa mana,
Zaļa niedre līgaviņa.

11735-4
Kliedza dzērves, raudaj' meitas
Staigna pura maliņâ;
Kliedza dzērves nešaujamas,
Raudaj' meitas nevedamas,
Nekliedz, dzērve, nošāvìs,
Neraud, meita, izvedìs.

16311-0
Ko nāciet, sveši ļaudis,
Kas bij jūsu aicinatu?
Vaj māsiņa pati gāja,
Vaj māsiņas bāleliņi?

19215-0
Desa skrēja pār galdiņu,
Līkumiņus mētadama:
Gan māceja panāksnieki
Desai galu padarìt.

14306-1
Sunišam maizes devu
Dižan' lielu gabaliņu;
Sunits man pasacija,
Kad nāk tautas bāliņôs.

13250-14
Cauru dienu šautu gāju,
Neka laba neatradu.
Gāju otru, trešu dienu,
Dabuj' vienu bites bērnu.
No ta viena bites bērna
Dabuj' vasku ritenititi;
No ta vasku riteniša
Dabuj' melnu kumeliņu.
Ar to melnu kumeliņu
Uzjāj augstu lazdas kalnu,
Tur nogriezu lazdas kūju,
Iejāj' ciemu sētstarpâ.
Tur izmetu lazdas kūju,
Satrūkàs ciema suņi.
Iztek divas zeltenites,
Viena liela, otra maza.
Lielà mani pašu veda,
Mazà manu kumeliņu,
Mani pašu istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Paceļ man meldu krēslu,
Saka, lai es atsēdos
Ak, Dieviņ, es nesēdu,
Sēdat pašas cēlejiņas.
Paceļ man liepas galdu,
Uzliek gardus mielastus,
Uzliek gardus mielastus,
Saka man, lai es ēdu.
Ak, Dieviņ, es neēšu,
Ēdat pašas licejiņas.
Patais' man siena gultu,
Paklāj baltus paladziņus,
Paklāj baltus paladziņus,
Saka man, lai es guļu.
Ak, Dieviņ, es neguļu,
Gulat pašas taisitajas.
Dzīvodams noskatiju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena vērpa zīžu diegu,
Otra zelta tecinaja,
Otra zelta tecinaja,
Trešà cūkas ēdinaja.
Kas tàs cūkas ēdinaja,
Ta būs mana līgaviņa;
Ja es tàs nedabušu,
Bēdiņâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga balta roze
Manâ kāju galiņâ,
Tur teceja ik svētdienas
Jaunas meitas rožu raut.
Izrauj manu dvēseliti,
Nes Māriņas baznicâ,
Nes Māriņas baznicâ,
Liks par puisi Dievu lūgt:
Ta puisiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.

2686-9
Sniedze brūte bēdajàs,
Kas nācìs vedejôs.
Baložam dzeltan' svārki,
Tas bij labs vedejtēvs;
Dzeņam bija raibas drēbes,
Tas bij labs brūtganbrālis.
Vārniņai līki pleci,
Ta ūdens nesejiņa;
Kraukļam bija līks deguns,
Tas gaļiņas kapatajs;
Žagatiņa viegla sieva,
Ta bij mājas saimeniece;
Cielaviņa smuks putniņš,
Ta viesiņu lūdzejiņa.

4183-0
Purâ auga purenite,
Otenite maliņâ;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērniņi maliņâ.