858-0
Dziesmu dziede sveši ļaudis,
Dziesmu dziede bāleliņi.
Ta dziesmiņa man patika,
Ko dziedaja bāleliņi;
Ko dziedaja sveši ļaudis,
To saminu kājiņàm.

21574-9
Teba bija tav, brāliti,
Šìs vasaras lūkojumis:
Ievēlàs istabâ
Kà pakula kodoliņa.
Vai, vai, brāliti,
Nav tava vērtes!
Vēl bij savadu
Lūkoties.

15892-1
Kāzâs, kāzâs!
Ne visi kāzàs,
Citam mājâs
Sivenu ganìt.

9302-0
Vai, Dieviņ, labi būtu,
Kaut ar kalpu saderejse,
Nebūt' mani sārti vaigi
Asaràm nobālejši.

33748-4
Bērziņš auga celmalâ,
Trīs lapiņas galotnê.
Pa to vienu saule lēca,
Pa to otru norieteja,
Trešajâ lapiņâ
Dieviņš lēja sidrabiņu.

29064-2
Baltas vien man aitiņas
Pelekàm kājiņàm;
Aud, māmiņa, villanites
Pelekàm maliņàm.

4734-0
Lēni, lēni ozols auga,
Lēni lapas darinaja;
Es uzaugu bez māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.

11746-2
Dziļezera raùdiveite,
Nasamet paļteitê;
Lelu rodu bròļu mòsa,
Naej vójâ víteņâ.

13709-11
Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņâ,
Tie gribeja mūs' māsiņu
Paslepeni maldinàt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutìs mani bāleniņi.
Tīšam jāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Ar dusmàm neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurâ dūru zobeniņu,
Tur sien' savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man' māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
-Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
-Pušam šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugaties,
Brālits skalda dzirnatiņas.
Drīz gribeju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maģķenit apdomaju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.

30394-0
Zinu, zinu, bet nesaku,
Kur nogāja div' bāliņi:
Lūkeu plēstu, dzeiņu vītu,
Ozoliņa dēdinàtu.