5036-1
Es izdzinu miglâi goves,
Man pazuda māmuļite.
Teku, teku, nepanācu,
Sauc' ar balsu, nedzierdeja.
Tecedama uzteceju
Trīs zeltitus avotiņus.
Vienâi dzēra raibas goves,
Otrâi bēri kumeliņi,
Tâi trešâi avotâi
Velè divas veletajas.
Viena bija svēta Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Svēta Māŗa klāt aicina,
Māmuļite projam sūta.
Svēta Māŗa pieaicina,
Iedod zīda nēzdaudziņu.
Iedodama tà sacija:
Klausi svešu māmuļiti,
Klausi svešu māmuļiti,
Asariņas slaucidama.

25804-2
Dižis bija tautu dēls,
Lai istaba kāda bija,-
Viena puse skujàm jumta,
Otra bērza tāsitèm.

23580-0
Mēs bijam div' brāliši,
Sermulišus medijam:
Šūdisim sievas mātei
Sermulišu kažociņu.

19413-0
Zinama, zinama
Tautinu maize:
Šņūcenis miltu,
Sēnalu guba.
Zinamis, zinamis
Tautinu alus:
Trīs dīķi ūdeņa,
Puspūra miltu (iesala).

33616-1
Redz, kur jāja duj bajàri,
Zīda puški zemi slauka,
Jāja dienu, jāja nakti
Skaistu meitu lūkoties.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Tai kalnâ kupla liepa,
Apakš liepa avotìns,
Duj meitìnas velejàs.
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Pirmo reiz uz precibàm.
- Paldies, paldies, smuks puisiti!
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâs tēvs, māmìna.
Atjāj rītu pēc pusdienas,
Tad būs mājâs tēvs, māmìna. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn,
Otru reiz uz precibàm!
- Paldies, paldies, smuks puisiti,
Es nevaru vēleties,
Es nevaru vēleties,
Nav mājâsi jau(n)brāliša.
Atjāj rītu priekš pusdienas,
Būs mājâsi jau(n)brālitis. -
- Labdien, labdien, smukà meitìn!
Ko sacija jau(n)brālitis?
- Jaunbrālitis to sacija:
Ej ar Dievu, mūs' māsina. -
- Lielas kāzas turesim,
Vāksim desmit muzikantus,
Vāksim desmit muzikantus,
Divpadesmit stabulniekus. -
Pirmo danci dancojot,
Nokrīt zelta vainadzìns;
Pēc vainaga sniedzoties,
Noģībst mana līgavina.

1085-8
Es redzeju, cieminami
Agri, agri pierts kūpami:
Ja Dievinis man līdzèse (palīdzès),
Tur man ari pāde būs.

22028-3
Redz', kà koši noziedeja
Vēja lausta ābelite;
Redz', kà koši izpreceja
Vainojamu mātes meitu.

15796-5
Tumša nakte, melns celinis,
Sedloj' melnu kumeliņu,
Jāšu savu līgavinu
Šo naksniņu apraudzìt.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudim gan dzirdeju:
Mana jauna līgavina
Jau ar citu sadereta.
Es nojāju, es atradu
Sēdim galda galinâ,
Sēdim galda galinâ,
Alus kanna rocinâ.
Sniedzu roku, devu mutes,
Ši galvinu šķībi grieze,
Ši galvinu šķībi grieze,
Jau ar citu saderejse.
Saki, mana līgavina,
Kādu vainu tu man devi?
Vaj es žūpa, vaj es nelga,
Vaj es zirgu mainenieks?
Godigs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopejins.-
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrèt savu kumelinu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatinu,
Slauku žēlas asariņas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājinàm,
Lai trūd manis kumelinis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.

20893-0
Kur mēs tàs vecàs
Eidenes liksim?
Dzīsim jūrmalâ
Tītinu ganìt.

30728-0
Dziļas jūras zvejniekam
Caur cepuri mati auga;
Ūdens viņa laivu nesa,
Vējins matus plevinaja.