24707-2
Met zemêi, met zemêi,
Nestāv lāgi, ne ražaini!

17826-0
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu es iešu čiganôs!
Dancot māku, Dievu lūgte
Par maizites gabaliņu.

28162-0
Tumsiņâ es aptumsu
Tautu lauka galiņâ.
Paņēmos bites spārnus,
Ielaidos sētiņâ.

21096-0
Tika manim, tika manim
Ar Jāniti kapaties;
Jānitim blusas svārki,
Man tērauda zobeniņš.

20111-0
A, Avene, Avenite,
Tavu resnu vēderiņu!
Vedišu laukâ,
Šķērdišu augšâ,
Būs manàm cūkàm
Drabiņu sile.

11164-1
Trīs svecites jūrâ dega,
Trīs sudraba lukturiņ',
Ne tie slīka, ne tie grima,
Ne tie nāca maliņâ.
Es iesviedu zelta šautru,
Tad iznāca maliņâ,
Tad iznāca maliņâ
Trijas smukas jumpraviņas.
Viena bija mana māsa,
Otra brāļa līgaviņa;
Ta trešâ svešiniece,
Ta būs mana līgaviņa.

4890-14
Tautas dēli, mīledami,
Man' ik dienas vizinaja.
Ik gabalu paveduši,
Vaicaj' zelta, sudrabiņa.
Ko jūs, muļķi, vaicajat,
Kur es ņēmu, kas man deva?
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaja bāleliņa.
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Aiz ūdeņa bāleliņš.

17889-4
Bāliņs jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanâs.
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes istabâ.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime, tava nesēdeja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildija.
Kura godu negaidija,
No ērkšķiem darinaja,
No ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

5339-1
Balta gāju sienu grābt
Baltābola pļaviņâ.
Vaj tadēļ melna iešu,
Kad man mazis augumiņš?

17849-1
Steidzies, Dēkle, steidzies, Laime,
Nu es iešu tautiņâs!
Steidzies, Dēkle, vārtus vērt,
Laime, segt villainiti.