Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
14985-0
Precè mani precinieki,
No rudeņa rudenî.
Brāļi, laiku noliciet,
Līdz kuram rudeņam.
29698-2
Es apkalu kumeliņu
Tēraudiņa pakaviem;
Tas bij labs karâ jāti,
Kājàm šķīla uguntiņu.
15007-1
Šķitu birzi līgojot
Viņâ lauka galiņâ:
Tautu dēls māmiņai
Līdz zemei klanijàs.
15296-0
Ai jel manu muļķa dabu,
Manu gudru neapdomu:
Tâi pirmâ vakarâ
Tautiņàm apsoliju.
30576-1
Rītu gribu mežâ braukt,
To zin Dieviņš, kà man ies.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sieviņ' mani skubinaja:
Brauc, vīriņ, labi ies!
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Grietiņ' atvelk krūmu ragus,
Antiņš iztrin lielo cirvi.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ka nobraucu pie krūmiem
Cērtu apsi kniks un knaks.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Cērtu apsi kniks un knaks,
Apse lūza skanedama.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Te uz vienreiz atskatos,
U-ù, Dieviņ, baltiņš nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mežakungs baltiņu noķinķlejis
Un uz muižu novedis.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Eim' uz mājàm raudadams.
Nāk man preti mana sieva.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nāk man preti mana sieva:
Klausies, bāba, nu tev būs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Mīļais vīriņ, neraud gauži,
Vēl mums ir viens zoslens mājâs.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kad to meža kungam dosi,
Tad mēs baltiņu dabusim.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Bāžu zosi kulitê,
Eim' ar to uz mežkungmuižu.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, labdien, namiķiti!
Vai mājâs meža kungs?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paldies, paldies, apšu zagli!
Cienigs mežkungs mājâs ir.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sviežu zosi uz trepèm,
Eim' iekšâ pie meža kunga.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Labdien, cienigs meža kungs!
Vaj jūs baltiņu atdosit?
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Ja jūs baltiņu atdosit,
Tad jūs zostiņu dabusit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Paskatos es pa logu,
U-ù, Dieviņ, zostiņas nav.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Kuņa zosi apēduse,
Kulit' vien pametuse.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Nu jau zinu, kas nu būs,
Nu jau manas biksas trīc.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
To zin Dieviņš, kà man ies.
Sauc to garo Ansi iekšâ,
Lai man uzcērt piecpadsmit.
Vai, vai, vai manu dieniņ!
Lai man uzcērt piecpadsmit.
27086-0
Bēdas, bēdas, raizes, raizes
Man nabaga sieviņai:
Tàs bij manas pirmàs bēdas,
Gulta prasa paladziņu;
Tàs bij manas otras bēdas,
Tautiets ņēma klātgulēt;
Tàs bij manas trešas bēdas,
Tautiets kāra šūpoliti,
Tautiets kāra šūpoliti
Manas gultas maliņâ.
7568-0
Ar sūriti, ar variti
Es pūriņu piedariju
Tumšajâ kaktiņâ,
Vedekliņas pakrēslî.
1871-2
Šūpojies, brāleliņ,
Kriju šūtâ šūpulî;
Man' māmiņa izšūpoja
Prieditêji, eglitêji.
