33638-5
Puisits lūdza tautu meitu,
Kur naksniņu pavadìt,
Kur naksniņu pavadìt,
Kur miedziņu pārgulèt.
-Gul' tu zirgu stallitî,
Es telišu laiderî,
Kad rītâ gaisma nāks,
Gan mēs abi tiksimies:
Es iekš' siena telitèm
Tavâ zirgu stallitî.-
Savâ zirgu stallitî
Lūdz viņš vietu pataisìt.
Es pataisu siena vietu.
Lūdz viņš baltu paladziņ'.
Es uzklāju paladziņu.
Lūdz viņš zilas villenites.
Es uzklāju villeniti.
Lūdz man' pašu klāt gulèt.
Es pie viņa piegulos,
Kà lapiņa drebedama.
Tas nebija stundas laika,
Sāk ar naudu lielities:
Še,māsiņ,zelta nauda,
Še tīrais sudrabiņš!
Labak redzu zelta naudu
Ugunî sadegot,
Ne kà savu vainadziņu
Bez godiņa novalkaju.

18952-2
Bāliņš man maizes deva,
Ik reizites piemezdams;
Nāc, bāliņ, nu es došu,
Nu man savs arajiņš.

16634-1
Klētî auga kupla roze
Iz māsiņas pūra vāka.
Kas rozites zaru lauza,
Tas māsiņu bildinaja.

3612-1
Paga, paga, bāleliņ,
Gan es tevis iegādašu,
Ka tu mani maz' esošu
Pie matiem plucinaji.

8641-1
Ļaud's man cēla valodiņas,
Es pacēlu vainadziņu;
Caurs bij mans vainadziņš,
Izbirst ļaužu valodiņas.

282-7
Trīs meitiņas sasēdušas
Baltābeļu dārziņâ,
Visas gudri saplūkušas
Trīs puķites rociņâ.
Ņem, brālit, tu sev vienu,
Kurai rozes sārtas zied,
Ir es ņemšu sevim otru,
Baltsarkano āboliņu.
Trešaja, kam baltas rozes,
Lai vēl savas mātes klausa,
Pilnu pūru darina,
Jaunos brāļus sagaida.

20788-0
Es norāvu Pinteļiem (māju v.)
Kazas ādu no piejumta.
Lai ta āda, ko ta āda,
Maksà lipa pusdāldera.

1013-6
Upit' nesa līgodama
Zaļu niedru vainadziņu;
Tautas veda dziedadamas
Manu skaistu augumiņu.