13250-21
Kroga Anna vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pati, kroga Anna,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ošu laiviņâ.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Es agrak piecēlos.
Teci, teci tu, laiviņa,
Pa ozola lapiņàm ?!
Uztek vienu zaļu muižu,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena šue,otra ade,
Trešà zīdu šķetinaj'.
Kas to zīžu šķetina,
Ta būs mana laulajiņa.
Ja es tàs nedabuš',
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Puišu bēdâs nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas puškotos.
Raujat, meitas, ko raujat,
Galotnites neraujiet.
Atjājis viens Dieva dēls,
Nolauž galotniti,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa saka lūkodama:
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša, dvēselite,
Meitas bēdâs nomiruša.

34055-1
Es redzeju Vella māti
Ābelê kokledamu:
Pieci pirksti, pieci nagi,
Pieci uguns dzirkstelites.

805-1
Labak, brāļi, padziedim,
Ne kà blēņas runajam.
Dzirdam kungus jautajot
Pēc tàm blēņu valodàm.

12868-1
Kurzemnieki laiski puiši
Pa krūmiem šūrejàs;
Vidzemnieki putnus šāve,
Nošaun vienu Kurzemnieku,
Kraukļa bērnu sacidam' (domadami).

28829-3
Rudenî rutki, rāceniši
Un baltie kāposti;
Pavasarâ dvēselit'
Valdziņâ vazajàs.

20072-3
Tur es dzeru, tur man tīk,
Ta ir maza ? krodziņâ:
Tur atradu baltas kannas
Daiļu pašu krodzenicen ?.
Izdzer alus, sasit kannas,
Sakauj pašu krodzenicen,
Vis' ? sviež ceļa maliņâ.

19601-0
Dzeŗam, brāļi, brasejam
Miežu Mača alutiņ';
Purâ tādi burkaniši,
Te aug ubag' apiniši.

33625-19
Trīs liepiņas upitê,
Visas vienâ kuplumiņâ,
Trīs meitiņas pāri gāje
Pār tiem liepas žuburiem.
Divi pāri pārlaipoja,
Pastariņa nevarej',
Ta iekrita upitê.
Upe viņu netureja,
Ta iedzine Gaujiņâ;
Gauje viņu netureja,
(Ta iedzine Daugavâ,
Daugav' viņu netureja)
Ta iedzine jūritê;
Jūra viņu netureja,
Ta piedzine maliņâ.
Tur uzauge kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Iet bāliņš, kokles taisa
No tiem liepas žuburiem.
Sak' bāliņš kokledams:
Skaisti skan liepas kokle!
Sak' Māriņ' raudadama:
Ta jau neva liepas kokle,
Ta māsiņas dvēselit',
Caur ūdeni peldejusi.

18618-3
Laime kliedze, Laime brēce,
Uz kalniņu uzkāpusi,
Redzej mani ieejot
Nelaimibas istabâ.