32123-8
Vīri, vīri, nebūs labi,
Vārna kŗāca ozolâ:
Būs kungam (kungiem) kaŗa iet,
Negulèt(i) spilvenôs.

5542-0
Trīs zīdiņus matôs pinu,
Abi gali sudraboti.
Tai bij ari mātei būt,
Kas man savu dēlu dod.

33368-0
Lācis savu sievu pēra,
Pavadâ vadidams.
Ai, lāciti, ko tu dari,
Tevis sieva nemīlès!

7088-2
Vērpu, vērpu kodaliņu,
Ciema puiši bikšu prasa.
Pagaidat, ciema puiši,
Lai savērpu lindraciņus.

22963-0
Kas to ceļu pārteceja
Par bāliņa tīrumiņu?
Tautiets ceļu pārteceja,
Pēc māsiņas dzīdamies.

15369-0
Aizašveļpa raiba irba,
Bērza birzi iztecejse;
Aizakliedza man' māsiņa,
Kalpam roku iedevuse.

29592-2
Ak tu krupis puiseniņis,
Tavu daiļu kumeliņu!
Visas četras kājas cēla
Manâ rožu dārziņâ.

16526-0
Dod, māmiņa, uzdodama,
Ne tu man vaira dosi;
Ne dos māršas, ne bāliņi,
Pateikš' tavu devumiņu.

83-1
Lustigami jadzīvo
Lielu ļaužu maliņâ;
Kad lustigi nedzīvoju,
Visi mina kājiņàm.

34043-10
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iestādiju?
Iestādiju dārziņâ
Baltâ smilkšu kalniņâ.
Ta izauga liela gaŗa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur atradu Dieva dēlu,
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
-Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemê kāzas dzeŗ.
-Labrītiņ, tēvs, māmiņa,
Kur jūs mani atstājàt?
-Tev' dēliņ, atstājàm
Mīļas Māŗas šūpulî.
Nebēdà tu, dēliņ,
Gan Dieviņš palīdzès,
Saņem drošu padomiņu
Nosakali zobeniņu,
Nosakali zobeniņu
No bitites dzeloniņa.-
-Es sacirtu Jodu māti
Deviņiem gabaliem.
Man bij vieni balti svārki,
Tie apskrēja asiņiem.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, brāli, tâi upê,
Kur deviņas sateceja.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus izkaltešu?
-Kaltè, brāli, tâi liepâ,
Kur deviņi stuburiņi.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Rullè, brāli, tâis rullês,
Kur deviņi rulletaji.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabà, brāli, tai lādê,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Labrītiņ, Dieva dēls,
Ka es viņus novalkašu?
-Valkà, brāli, tâi dienâ,
Kad tu ņemsi līgaviņu.