|
Izvērstā meklēšana
Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
Meklēja avotu 360 Rezultāti: 61 - 70 no 106 26788-0
Žēl bij man baltas sagšas,
Vēl žēlak arajiņa;
Pūrâ ņēmu baltu sagšu,
Kur bij ņemt arajiņa? 10227-2
Kāda skauģa vēl vajaga,
Kà ta mana māmulite,
Šūpulê ielikdama:
Guli, kalpa līgaviņa! 10212-6
No tālienes es pazinu
Slinku, laisku tēva dēlu:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdze kumeliņu. 15695-6
Krauklits sita zelta kokles,
Kalniņâ stāvedams.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi sētiņâ:
Sirmi zirgi, jauni puiši,
Mūs' māsiņas, precinieki. 32901-0
Ai, Jāniti, ai, Jāniti,
Ko tu laba mums atnesi?
Puišiem tukšas alus kannas,
Meitàm ziedu vainadziņus. 24349-1
Ak, es savu vainadziņu
Krūkļa viju, alva lēju;
To noņēma dēla māte,
Sudrabiņu dāvadama. 34735-4
Mani balti bāleliņi
Sveķiem beņķus tecinaja;
Panākstiņu meitiņàm
Plīst pakaļas ceļoties. 31510-3
Čīku, čīku, kamaniņas,
Mežâ vedu saimenieci,
Kam ta mani agri cēla,
Vēlu vāra azaidiņu. 4415-0
Jūs, ļautiņi, nezinat,
Kāda man dzīvošana:
Rītâ rutki, vakarâ,
Launagâ rudzu putra. 23995-0
Neviens mani tà nerāj,
Kà rāj tēvs, māmuļiņa.
Dienu lika mežâ braukt,
Nakti riju kuldinàt.
Neviens mani tà nemīl,
Kà mīl mani tautu dēls:
Ar svārkiem mani sedz,
Satin kājas kažokâ. Meklēja avotu 360 Rezultāti: 61 - 70 no 106 |
