30894-5
Migla, migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļâ.
Sūta mani māmulite:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar upmali dziedadams,
Gar upmali dziedadams,
Ievas ziedus braucidams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upitê.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavâ.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņâ.
Teku, teku raudadama,
Bāleliņu mekledama.
Tecedama uzteceju
Vienu lielu augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus laiviņâ,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti airu gali.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejiet man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Smuks puisitis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu,
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,-
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanitis gudris vīrs,
Tas māceja laivu griezt,
Tas māceja laivu griezt,
Pret ziemeli saturèt,
Pret ziemeli saturèt,
Pretim manu bāleliņu

18000-0
Dedz, skaliņ nomaliti,
Jāj, nozares bāleliņ!
Vaj nomals ni skaliņš,
Vaj nozars ni bāliņš?

25469-0
Precè mani preceniece,
Linu krekla gribedama;
Es iedevu tāšu kreklu,
Skrej ellê grabedama.

13742-0
Pirmo gadu, bāeliņi,
Sērstu mani nenāciet,
Nav tautieša klētiņâ
Vienas auzas sēnaliņas.
Jau otrâ, trešajâ
Nāciet lieli, nāciet mazi;
Nāciet lieli tautu rāt,
Mazi manis apraudzìt.

24272-3
Tautu meita gūgojàs,
Vaiņadziņš ausis grauza.
Maksà man, tautu meita,
Es pateikšu bāliņam,
Es pateikšu bāliņam,
Noņems tavu vaiņadziņu.

5037-3
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Bērzu birzi izlociju
Pa vienam žuburam,
Birzes vidû ieraudziju,
Divas baltas mazgajàs;
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte teica: Ej projam!
Mīļa Laima: Atnāc šurp!
Mīļa Laima man iedeva
Baltu zīžu nēzdodziņu.
Iedodama, ta sacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba birziņâ.
Ik rītiņus tur atjāja
Dieva dēli slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Ko dosim bārenei?
Viens mēs dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tam trešam nav ko dot,
Tas dos zemes arajiņu.-
Šķiraties krūmi, meži,
Nu ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

14158-0
Mazgà, meitiņ, baltas rokas,
Ķemmè matus, sien ar bantèm!
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Diezin kur tie griezisies.-
Paši akli, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.

2227-0
Trīs jaunas meitiņas buku veda dancot.
Viena ragus tureja, otra ļipu skrūveja,
Trešà kāpa mugurâ, bukam, bukam mugurâ.

10665-5
Pie ozola nesēdeju,
Ozolami liela rasa;
Pie liepiņas gan sēdeju,
Liepiņai nava rasas.
Ar puišiem nerunaju,
Puišiem viltus valodiņas;
Ar meitàm gan runaju,
Meitàm taisnas valodiņas.

8461-14
Sīlim spārni nodiluši
Pa eglaju lodajot;
Ļaudim mēles nenodila,
Ap manim runajot.