Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
10899-0
Uz manim puiši krita,
Kà uz saldas zemenites.
Vaj es vieni meita biju,
Vaj man vieni vainadziņš?
Ir citai māmiņai
Aug meitiņas kà rozites.
1176-0
2654117-0
269097-0
29886-0
4945-0
5119-2
Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Lejâ dziļu avotiņu.
Pie ta dziļa avotiņa
Smuk' meitiņa mazgajàs.
Labdien, ciema zeltenite,
Padzird' manu kumeliņu.
Saki, ciema zeltenite,
Vaj es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam.
- Tu bagatis tēva dēlis,
Es nabaga bārenite.
- Es neraugu mantas tavas,
Es raug' tavu tikumiņu.
Es raug' tavu tikumiņu,
Tavu gudru padomiņu.
33625-9
Māte savas meitas sauca
Lielas, mazas launagâ;
Citas visas sateceja,
Pastarites vien nebija.
Pastarite aizteceja
Gar upmali dziedadama,
Gar upmali dziedadama,
Ūdens ziedus lasidama,
Ūdens ziedus lasidama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajoti,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu sniedzoties,
Iekrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu sniedzoties,
Iekrīt pate upitê.
Nesa upe, nepanesa,
Sit vilniti Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Sit vilniti jūriņâ;
Jūra viņu nepanesa,
Izskaloja maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
No devitas galotnites
Bāleliņš kokles taisa.
Sak' bāliņš kokledams:
Tàs koklites koši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Tà dziedaja pastarite,
Kas noslīka upitê.
1541-0
Krusta mātes vaina bija,
Ka man mazis augumiņš:
Kad ta mani dietu nesa,
Kam ta augstu nepacēla.
14777-0
Nāc pie manis, tautu meita,
Grūta darba nedarisi:
Tu staigasi vara grīdu,
Glāžu durvis vārstidama.
