30894-3
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejat man' bāliņu?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņis?
-Smuks puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds gul jūras dibinâ,
Smiltis viņa vaigus grauž,
Viļņi matus purina.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ .
-Vai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmanim,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Pret vējiņu Vāczemê,
Ar vējiņu Kurzemê.

12646-0
Sien, kaimiņ, savus puišus
Piecu grožu garumâ;
Visi suņi apnikuši,
Tavus puišus lādinàt.

10277-0
Man' nelaida māmuliņa
Ne gosniņu pavadìt:
Tautas dēli sasēduši
Kà peleki vanadziņi.

10443-2
Lai bij slinka, kas bij slinka,
Mātes meita vēl slinkaka:
Ar dakšiņu gultu taisa,
Ar cimdiemi govis slauc.

15830-1
Dievs zin, Dievs zin, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis izrunaja:
Teica manu līgaviņu
Jau ar citu derinatu.
Svētu rītu itin agri
Segloj' bēru kumeliņu.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņis;
Ne līdz vārtiem neaizjāju,
Redzu viņas izvedam.
Vaj bij man ceļu griezt,
Vaj izvilkt zobentiņu? -
Es izvilku lakatiņu,
Glaužu gaužas asariņas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājiņàm,
Lai gaudeja kumeliņš
Pēc jaunàs līgaviņas.

2321-5
Zaķits vilku aicinaja
Sava dēla krustibâs.
-Ietin iešu neliegšos,
Šuj man goda mundieriņu,
Zilu, zaļu mundieriņu,
Pazoletus zābaciņus.

23608-0
Dēlu māte grozijāsi,
Treji svārki mugurâ;
Meitu māte nabadzite,
Vieni paši lindraciņi.

864-0
Kas ta tāda dziedataja
Viņâ meža maliņâ?
Ta nebija dziedataja,
Ta bij zirgu dīŗataja.

21401-3
Vai, manu mīļo,
Balto bāliņu,
Pie tādas melnaces (rudaces)
Piesēdinaja!

12946-0
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabinaja?
Puiši guļ aizkrāsnî,
Tie skaliņus grabinaja,
Tie skaliņus grabinaja,
Circens viņus rubinaja.