32178-4
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
Zviedz, zviedz, zviedz iekš staļļa (Zviedz iekš staļļa stāvedams),
Ē, ē, zviedz iekš staļļa (Ē, ē, stāvedams).
Raud, raud jaunais puisits,
Raud, raud, raud iekš kaŗa (Raud kaŗâi dienedams),
Ē, ē, raud iekš kaŗa (Ē, ē, dienedams).
- Pasakieti manam tēvam,
Pasakieti no manim,
Ē, ē, no manim,
Lai pārdeva savu zemi,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē, ē, man' no kaŗa.
Tēvs pārdeva savu zemi,
Man' no kaŗa neizpirka,
Ē, ē, neizpirka.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
- Pasakieti manai mātei,
Pasakieti no manim,
Ē, ē, no manim,
Lai pārdeva savas govis,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē, ē, man' no kaŗa.
Māte govis gan pārdeva,
Man' no kaŗa neizpirka,
Ē, ē, neizpirka.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
- Pasakieti manam brāļam,
Pasakieti no manim,
Ē, ē, no manim,
Lai pārdeva savus zirgus,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē, ē, man' no kaŗa.
Brālis zirgus gan pārdeva,
Man' no kaŗa neizpirka,
Ē, ē, neizpirka.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,etc.
- Pasakieti manai māsai,
Pasakieti no manim,
Ē, ē, no manim,
Lai pārdeva savu pūru,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē, ē, man' no kaŗa.
Māsa pūru gan pārdeva,
Man' no kaŗa neizpirka,
Ē, ē, neizpirka.
Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš,
- Pasakieti manai brūtei,
Pasakieti no manim,
Ē, ē, no manim,
Lai pārdeva zelta kroni,
Lai izpirka man' no kaŗa,
Ē, ē, man' no kaŗa.
Ta pārdeva zelta kroni,
Ta izpirka man' no kaŗa,
Ē, ē, man' no kaŗa.

18595-0
Tumšajâ naksniņâ
Pats pārvedu līgaviņu,
Pats pārvedu līgaviņu,
Pie vārtiem aptureju,
Pie vārtiem aptureju,
Māte ( Meita) nesa uguntiņu.
Nes uguni, kam vajaga,
Man uguns nevajaga,
Mana paša kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurâ.

31990-7
Uz kariņu aizjādams,
Iestādiju ozoliņu.
Skaties, mana līgaviņa,
Vaj tas auga, vaj zaļoja.
Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārnākam;
Ja tas vīta, ja nokalta,
Negaid' mani pārnākam,
Sagaid' manu kumeliņu
Par kalniņu pārtekot.
Ozols vīta, ozols kalta,
Vēl gaidija līgaviņa.
Pārteceja kumeliņis
Smiltainàm kājiņàm.
Pavaicaja kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur gul vīri kà ozoli,
Kur gul vīri kà ozoli,
Kur asinis straumèm plūst,
Kur asinis straumèm plūst,
Kur cepures kaudzèm krauj,
No pīķiem mietus duŗ,
Zobeniem sētas loka,
No plintèm pāļus sit,
No kauliem tiltu taisa.

13646-18
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa,
Viena pati mūs' māsiņa
Pie dzirnùm maldinaja,
Pie dzirnùm maldinaja
Pa pūram tīru kviešu.
Devitâ rītiņâ
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Iet memmiņa klausities,
Kur palika malejiņa.
Nāk memmiņa atpakaļ,
Raud galviņu saņēmusi.
-Ceļaties, jauni zēni,
Aunaties zābakôs,
Aunaties zābakôs,
Velciet lūšu kažociņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet cauna cepurites,
Dzenieties mūs' māsiņu,
Ko tautietis zagšu zaga.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panākat.
-Pirmà simta galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko šo rītu garàm veda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet otru simtu jūdžu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņâ
Spēlè divi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šo dienu garàm veda,
Ko šo dienu garàm veda,
Ko tautietis zagšus zaga.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet trešu simtu jūdžu
Tur jūs viņu panāksiet.
-Trešà simta galiņâ,
Tur bij vienas lielas mājas.
Iejājam sētiņâ,
Piesienam kumeliņus.
Iznāk pati tautu māte,
Ieved mūs istabâ,
Ieved mūs istabâ,
Paceļ melnus meldru krēslus,
Paceļ melnus meldru krēslus,
Apklāj baltu liepu galdu,
Apklāj baltu liepu galdu,
Dod mums ēst, dod mums dzert.
Nesmeķ ēst, nesmeķ dzert,
Parādiet mūs' māsiņu!
Ienāk māsa raudadama,
Asariņas slaucidama.
-Pārnesiet memmiņai
Daudz un labu vakariņu!
Es nevaru līdza iet,
Man noņēma vainadziņu.
-Še, māsiņa raibi cimdi,
Še asaru villanite,
Paglabà pùriņâ,
Pašâ pūra dibinâ;
Cik pacelsi pūra vāku,
Tik asaras noslaucisi.

17889-11
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem caunu cepurites,
Abiem caunu cepurites,
Abiem lūsu kažociņi,
Abiem lūsu kažociņi,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Es stāveju, es domaju
Ne pie viena nesēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautas dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Gar Laimites nama duru
Trīs kārtàm rozes zied;
Pati Laimes istabiņa
Trīs kārtàm izpuškota.
Pati Laime man' saņēma,
Cēla krēslu apsēsties.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēž,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pina
No rozišu ziediņiem.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem,
No dadzišu lapiņàm.

10693-2
Bērs kumeļš, daiļš arajs
Aŗ sudraba kalniņâ.
Lūdz' Dieviņu, sauc' Laimiti,
Ka varetu klāti kļūt.
Es tam dotu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu;
Savu tam šūtu smalku kreklu,
Līdz zemiti norakstitu.

13186-5
Es bij puika, man bij vara,
Es vareju lielities:
Ar krūtìm kalnus cēlu,
Ar rokàm pasaulit'.
Jelgaviņa mūs'pilsēts,
To iebāzu azotê;
Jaunjelgava mazs pilsēts,
To es spraudu aiz cepures;
Bauska bija tiev' un gaŗa,
To apjozu ap vēderu;
Rìga bija liels pilsēts,
To uzcēlu uz muguru.
Prūšu zeme varen liela,
To nevaru kustinàt.