1288-1
Mani mīļi bāleliņi
Mani mīļi aicinaja:
Brūvè saldu alutiņu,
Mētràm kaisa istabiņu.

1258-2
Ļaudis teica - nezinaju -
Jaunus radus brālišam;
To vien labi nezinaja,
Vaj brāliņs vaj māsiņa.

1237-0
Jūs, vīriņi, neziniet,
Kādas dienas sieviņàm:
Sieviņ's savu dvēseliti
Nēzdokâi vēcinaja.

13709-10
Svētdien jāšu uz tautàm
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Nezinaju ar dusmàm,
Kur piesiet kumeliņu.
Sētâ dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Pušam šķēlu liepas milnu,
Trim gabalim dziernavtiņas.
Nāc laukâ, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu eidi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Vienu roku māsu ņēmu,
Otru savu kumeliņu.
Kāp, māsiņa, kumeļâi,
Es tecešu kājiņàm.

7938-0
Apskaities malt iegāju,
Gribej' dziernas saplosìt:
Piekūst manas kājas, rokas,
Tek dzirnites dziedadamas.

1452-0
Ko mēs laba vēlesim
Tai mazai pāditei?
Vēlès zeltu vien turèt,
Sudrabiņu niecinàt.

8197-0
Šorīt agri cēlusies
Par visiem rītiņiem,
Es samalu rīta māli,
Appuškoju villainiti.

1142-0
Paldies saku mīļai Mārai,
Paldies saku Dieviņam!
Nu ir mana līgaviņa
Istabâi atnākuse.

13646-6
Ej, māmiņa, apraudzìt,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Iznāk māte raudadama,
Sav' galviņu saķēruse.
-Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakôs!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
-Pirma simta galiņâi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakar gaŗam veda,
Ko vakar gaŗam veda
No deviņiem bāliņiem.
-Ai, lūdzami spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Otra simta galiņâi,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņâi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗam veda.
-Ai, lūdzami bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
-Treša simta galiņâi,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Treša simta galiņâi
Nozviedzàs kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēlu,
Atver man vaŗa vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vaŗa stallitêi,
Ber auzites silitâi,
Met ābolu redelêi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētitâi.
Līdz iegāju klētitâi,
Ieraug' māsas vaiņadziņu,
Ieraug' māsas vaiņadziņu
Zobentiņa galiņâi.
Iznāk jauna zeltainite,
Ieved mani istabâ.
Līdz iegāju istabâ,
Līdz ieraugu sav' māsiņu
Tautu galda galiņâi
Blakam tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķeletu pūru maizi,
Stērķeletu pūru maizi,
Kupodamu alus kannu.
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatijos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu;
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukašanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arajiņu".
-Nu vesela, man māsiņa,
Mūžam acis neredzès.

6599-0
Tēvs, māmiņa bēdajàs,
Ka es ilgi vaiņagâ.
Nebēdà, tēvs, māmiņa,
Es jums kaunu nedarišu,
Es nekāršu šūpoliti,
Vaiņadziņu valkadama.