www.dainuskapis.lv logo
SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA|
Izvērstā meklēšana

Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).


Meklēja avotu 108b
Rezultāti: 11 - 18 no 18
Meklēt vēl
15231-4
Tiešam saku, nemeloju,
Tu jau manis nedabusi.
Vaj nāc matus šķirstidamis,
Vaj cepuri grozidams.
Citam tēva dēliņam
Solities solijos,
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu,
Savu zelta gredzentiņu,
Savas lādes atslēdziņu.
12368-1
Tāļu tāļu es redzeju
Ezariņu viļņojot.
Tas nebija ezariņš,
Tas bij rudzu tīrumiņš.
Tur es došu sav' māsiņu,
Kad ta liela uzaudzìs.
15799-3
Es uzkāpu kalniņâi,
Pašâ kalna galiņâi.
Dzirdej' ļaudis runajoti,
Ka man brūte atsakoti.
Es nokāpu no kalniņa,
Sedloj' savu kumeliņu.
Zinu ceļu, māku jāti
Savu bēru kumeliņu.
Zinu ceļu, māku jāti
Uz tàm ciema meitiņàmi.
Zinu māti, kas dos meitu,
Kas māk meitas audzinati,
Kas māk meitas audzinati,
Kas tīk manam prātiņami.
Nāks meitiņa kà rozite,
Kà puķite ziededama.
Ta būs mana līgaviņa,
Manas vietas taisitaja,
Manas vietas taisitaja,
Cimdu, zeķu aditaja,
Manas sētas kopejiņa,
Manim prieka daritaja.
Tai es došu savu muižu,
Savas muižas atslēdziņas.
34191-0
Dzīvoš' ilgi, ne tik ilgi,
Saules mūžu nedzīvošu;
Ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvos saules mūžu.
31538-0
Elle, elle kunga rija,
Elle kunga piedarbiņš:
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rudens balinaju.
318-1
Aiz kalniņa meitas dzied,
Aiz migliņas neredzeju;
No balstiņas vien pazinu,
Kuŗa mana līgaviņa:
Smalki dziedaj', gari vilka,
Kà līgoti nolīgoja.
9503-0
Dod, māmiņa, kam dodama,
Atdod mani dišleram:
Dišleram tīra dzīve,
Pa kambari strādajot.
9169-0
Bēdu, manu lielu bēdu,
Kas to bēdu piebēdàs?
Mūžu, manu grūtu mūžu,
Kas to mūžu nodzīvos?
«12
Meklēja avotu 108b
Rezultāti: 11 - 18 no 18
Meklēt vēl
meklēt Dainu skapī