Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
3522-1
Da çeļím zóļi (pùru) brydu
Da sovím bròļeņím;
Da tautóm naítum
Pa órysku dóbuļeņu.
9778-6
Es nogriezu alkšņa rīksti,
Kad es bērzu nedabuju;
Es nogāju pie atraitņa,
Kad es puiša nedabuju.
25915-12
Raugaties, bāleliņi,
Kur jūs mani iedevat:
Niedres vien saaugušas
Kāpostiņu dārziņâ.
7288-2
Pieci raksti cimdu adu
Pieci piekti vakariņi.
To es došu dieveram
Par kumeļa jūgumiņu.
26643-0
Māsiņ, vienas māmuliņas,
Kà mēs bārgi dzīvojam:
Ne tu nāci uz maniem,
Ne man' sērstu aicinaji.
8178-0
Rupu mālit' i samalu,
Aizbariņa rupumâ;
Cēlu maizit' i izcepu,
Bišu šūņu cēlumâ.
33622-14
To es lūdzu (teicu), tas notika
Lielam kroga dzērajam (Staltam tēva dēliņam):
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Cepuriti gan dabuja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigaja,
Kumeliņu mekledams;
Ceturtâ dieniņâ
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedadama,
Pirkstainiekus adidama.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņâ.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tāds manâ rociņâ,
Tāds manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu.
- Vai, puisiti, vai brāliti,
Ne par naudu nedabusi:
Visi mani rožu koki
Kà lazdiņi nolociti.
- Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Gan es rozes aizmaksašu:
Audzi liela, staigà balta,
Būsi mana līgaviņa.
- Augšu liela, staigaš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa,
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērajam.
27120-0
Es savai līgavai
Dieva dēļ maizi devu:
Man bitite svārkus auda,
Sētmalâ guledama.
28033-3
Laksteigola, şèjis putnys,
Pìceļ munu oròjeņu:
Jauns bej munys oròjeņš,
Nazynava şèjs laìka.
26921-0
Vīzit' āvu kājiņâ,
Ta noplīsa, to nomešu;
Kur man bija tevi likt,
Nedižana līgaviņa?